TJG Online
Vēsture un valdība

9. novembris: Berlīnes mūra krišana

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

1989. gada 9. novembrī tika atvērti kontrolpunkti Berlīnes mūrī, un tūkstošiem cilvēku brīvi devās no Austrumberlīnes uz Rietumberlīni. Latvijai šis datums iekrīt tieši Atmodas vidū, kad Baltijas valstis jau bija sākušas ceļu uz neatkarības atjaunošanu.

Mūra atvēršana nebija plānots vēsturisks akts, bet gan sekas neveiksmīgi paziņotam lēmumam par ceļošanas noteikumu atvieglošanu. Preses konferencē izskanējušais formulējums lika saprast, ka jaunie noteikumi stājas spēkā nekavējoties, un pie kontrolpunktiem sapulcējās tik daudz cilvēku, ka robežsargi tos atvēra, nesagaidot skaidrus rīkojumus. Nākamajās dienās mūris tika demontēts jau ar rokām un instrumentiem, un šie kadri kļuva par 20. gadsimta beigu simbolu.

Notikums nebija izolēts. Tam priekšā bija Polijas un Ungārijas pārmaiņas, masu demonstrācijas Austrumvācijas pilsētās un padomju bloka ekonomiskā izsīkšana. Nepilnu gadu vēlāk Vācija tika apvienota, un divu gadu laikā izjuka arī PSRS. Tieši šī secība parāda, ka mūra krišana bija plašāka procesa redzamākais brīdis, nevis tā cēlonis.

Latvijā 1989. gada rudens bija Atmodas kulminācijas laiks. Dažus mēnešus iepriekš, 23. augustā, notika Baltijas ceļš, kad vairāk nekā miljons cilvēku izveidoja dzīvu ķēdi no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai, pieprasot Molotova un Ribentropa pakta seku atzīšanu un neatkarības atjaunošanu. 1990. gada 4. maijā Augstākā padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu, bet pilnīga neatkarība tika atjaunota 1991. gada augustā.

Ar 9. novembri Vācijas vēsturē saistās arī citi notikumi. 1918. gadā šajā dienā tika pasludināta republika un beidzās ķeizara vara, kas savukārt pavēra ceļu jaunu valstu, tostarp Latvijas, pasludināšanai: Latvijas Republikas proklamēšana notika deviņas dienas vēlāk, 18. novembrī. 1938. gadā naktī no 9. uz 10. novembri Vācijā notika organizēti pogromi pret ebrejiem, ko dēvē par Kristāllnakti, un tas ir Holokausta piemiņas datums.

Latvijas lasītājam šo datumu vērts uztvert kā atgādinājumu par to, cik strauji var mainīties šķietami nesatricināma kārtība. 1989. gada sākumā gandrīz neviens neprognozēja ne mūra krišanu, ne PSRS sabrukumu, un tieši šī neparedzamība ir viena no galvenajām mācībām, ko no tā laika izceļ vēsturnieki.

Ekonomiski mūra krišana Vācijai nozīmēja gadiem ilgu austrumu daļas atjaunošanu, kas prasīja milzīgus ieguldījumus un radīja ilgstošas atšķirības starp reģioniem algu un ražīguma ziņā. Līdzīgus pārejas procesus 20. gadsimta deviņdesmitajos gados piedzīvoja arī Latvija: cenu atbrīvošana, īpašumu denacionalizācija, privatizācija un savas valūtas ieviešana notika vienlaikus, un tieši šī pieredze skaidro daudzas mūsdienu Latvijas ekonomikas iezīmes.

Kā šo tematu apgūt Latvijā

Atmodas un okupācijas perioda materiāli pieejami Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Nacionālajā arhīvā un digitalizētajā presē, kur var izlasīt, ko 1989. gada novembrī rakstīja Latvijas laikraksti. Salīdzinājums starp oficiālo padomju presi un tolaik jau parādījušos Tautas frontes izdevumiem ir pats par sevi pamācošs.

Skolām un ģimenēm noder arī atmiņu stāstu krājumi un dokumentālās filmas, jo notikumu dalībnieku skaidrojums palīdz saprast, kāpēc cilvēki riskēja. Vēstures datumus vienmēr vērts pārbaudīt pēc vairākiem avotiem, jo populāros apkopojumos gadskaitļi bieži tiek sajaukti.

Ko no tā mācās šodien

Mūra krišana parādīja, ka režīmi bieži sabrūk nevis no ārēja spiediena vien, bet tad, kad zaudē spēju kontrolēt informāciju un savu aparātu. Tieši tāpēc šo notikumu min diskusijās par informācijas brīvību un par to, kā sabiedrības spēj pašorganizēties.

Latvijas gadījumā secinājums ir praktiskāks: neatkarības atjaunošana notika juridiski precīzi, ar valsts nepārtrauktības doktrīnu, un tieši tas ļāva Latvijai atjaunot valsti, nevis dibināt jaunu. Šo pieeju izskaidro Ārlietu ministrijas un juridiskās literatūras materiāli.

Praktiski noderīgs ir arī jautājums par avotu kritiku: daudzas populāras fotogrāfijas un citāti, kas saistīti ar mūra krišanu, internetā tiek attiecināti uz nepareizu datumu vai vietu. Pārbaudei der muzeju un arhīvu digitālie krājumi, kuros attēliem norādīti uzņemšanas apstākļi.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti