Skābais ķirsis, ko dažreiz dēvē par pīrāgu vai pīrāgu ķiršu, ir mazs, augļus ražojošs koks, kura dzimtene ir Eiropa un Āzija. Mazie, tumši sarkani līdz melni ķirši, ko ražo koks, ir skābi un galvenokārt tiek izmantoti ēdiena gatavošanai. Skābais ķirsis izaug līdz aptuveni 13–30 pēdu (4–10 metru) augstumam, un tam ir zaraini zari, un ķirši attīstās uz īsākiem kātiem.
Jau 300. gadā pirms mūsu ēras senie grieķi audzēja skābos ķiršus. Tie bija populāri arī persiešu un romiešu vidū, kuri ieveda augļus Lielbritānijā pirms mūsu ēras 1. gadsimta. Skābie ķirši joprojām ir populāri visā pasaulē, bet jo īpaši Irānā.
Lielbritānijā skābo ķiršu audzēšana tika popularizēta 16. gadsimta sākumā. Līdz 1640. gadiem tika nosauktas vairāk nekā divdesmit dažādas skābo ķiršu šķirnes. Līdz Otrajam pasaules karam Anglijā bija zināmas vairāk nekā piecdesmit dažādas šķirnes. Mūsdienās ļoti maz no tiem tiek audzēti komerciālos nolūkos.
Skābo ķiršu kokiem ir nepieciešama bagātīga, labi drenēta, mitra augsne, lai tās attīstītos. Tam ir arī augstāka ūdens un slāpekļa nepieciešamība nekā tā radiniekam saldajam ķiršu kokam. Lai gan lielākā daļa skābo ķiršu šķirņu ir pārāk lielas piemājas dārzam, pēdējā laikā ir pieejamas mazākas punduru šķirnes. Šīm dārzam draudzīgajām šķirnēm nepieciešama regulāra apkope, tostarp ziedu aizsardzība, mulčēšana, ravēšana un mēslošana pavasarī.
Daudzi dārznieki dod priekšroku skābajiem ķiršiem, jo tas nav pakļauts kaitēkļiem un slimībām, piemēram, saldajiem ķiršiem. Tas ir jutīgāks pret putnu augļu zudumu, un vasaras mēnešos augļi jāaizsargā ar tīklu. Nogatavojušos augļu novākšana sastāv no ķiršu nogriešanas no koka, nevis izraujot tos no kātiņa. Ķirši ir delikāti, un šī prakse samazina bojājumu risku.
Skābo ķiršu ēšana svaigā veidā ir izplatīta prakse Tuvajos Austrumos. Tomēr citviet Eiropā, kā arī ASV un Kanādā ķirši ir pārāk skābi vairumam aukslēju. Tos visbiežāk izmanto zupu un cūkgaļas ēdienu gatavošanai. Gatavojot ar cukuru, to dabiskais skābums ir līdzsvarots, un garša un aromāts tiek izvirzīti priekšplānā. Ar skābajiem ķiršiem jeb skābo ķiršu sīrupu gatavo daudz dažādu liķieru, konservu, dzērienu un desertu.
Skābie ķirši satur mazāk kaloriju nekā saldie ķirši, jo tiem ir mazāks cukura saturs. Tie ir bagāti ar C vitamīnu, ogļhidrātiem un ūdeni. Skābie ķirši satur arī nelielu daudzumu šķiedrvielu, olbaltumvielu, A vitamīna, niacīna, kalcija, riboflavīna, fosfora, kālija, dzelzs un B1 un B2 vitamīnu.