Kas maina aldosterona līmeni asinīs

Aldosteronu sintezē virsnieru dziedzera (glandula suprarenalis) garozas visārējā slānī, ko sauc par glomerulāro zonu (zona glomerulosa). Šī zona ir vienīgā, kurā ir ferments, kas nepieciešams pēdējam sintēzes solim, tāpēc arī citu virsnieru hormonu ražošanas traucējumi ne vienmēr skar aldosteronu.

Hormons darbojas galvenokārt nieru kanāliņu tālākajā daļā un savācējkanāliņos. Tas iekļūst šūnā un saistās ar minerālkortikoīdu receptoru šūnas iekšienē, pēc tam kopā ar to nonāk kodolā un maina gēnu nolasīšanu. Rezultātā šūnas virspusē palielinās nātrija kanālu skaits un darbība, kā arī nātrija un kālija sūkņa aktivitāte šūnas otrajā pusē.

Praktiskais iznākums: nātrijs tiek atgriezts asinīs, ūdens seko tam, bet kālijs un ūdeņraža joni tiek izvadīti urīnā. Tieši tāpēc hormona pārprodukcija dod paaugstinātu asinsspiedienu, zemu kāliju un nosliece uz vielmaiņas alkalozi, bet tā trūkums dod pretējo ainu.

Aldosterona receptori ir arī sirdī un asinsvados, un ilgstoši paaugstināts līmenis tur veicina saistaudu veidošanos un sirds sienas pārveidošanos. Tas izskaidro, kāpēc primārais hiperaldosteronisms rada lielāku sirds un asinsvadu risku nekā tāds pats asinsspiediens bez tā.

Galvenā vadības sistēma ir renīna un angiotenzīna sistēma. Kad nierēs samazinās asinsplūsma vai nātrija piegāde, īpašas šūnas nieres kamoliņa tuvumā izdala renīnu. Renīns aizsāk ķēdi, kuras rezultātā veidojas angiotenzīns, un tas tieši stimulē virsnieru garozu ražot aldosteronu.

Otrs spēcīgs stimuls darbojas neatkarīgi: kālija koncentrācijas pieaugums asinīs pats par sevi liek glomerulārās zonas šūnām izdalīt hormonu. Šī atgriezeniskā saite ir tiešā, un tieši tā aizsargā organismu no bīstami augsta kālija līmeņa.

Hipofīzes hormons, kas vada pārējo virsnieru garozu, aldosterona regulācijā spēlē tikai nelielu lomu. Tieši tāpēc hipofīzes slimības parasti izraisa kortizola, nevis aldosterona trūkumu, un to atšķirība ir klīniski svarīga.

1. Samazinās asinsplūsma nierēs vai nātrija piegāde kanāliņiem.
2. Nieres izdala renīnu asinsritē.
3. No aknās ražota priekšteča veidojas angiotenzīns, kuru pārveido plaušu un citu audu ferments.
4. Angiotenzīns sašaurina asinsvadus un stimulē virsnieru garozu.
5. Aldosterons liek nierēm paturēt nātriju un izvadīt kāliju.
6. Atjaunotais asinsspiediens un nātrija līmenis nomāc renīna izdalīšanos, un cikls noslēdzas.

Primārais hiperaldosteronisms nozīmē, ka virsnieres ražo pārāk daudz hormona neatkarīgi no renīna. Biežākie cēloņi ir hormonu ražojošs labdabīgs virsnieru audzējs vienā pusē vai abu virsnieru garozas palielināšanās. Raksturīgi, ka renīna aktivitāte šādā gadījumā ir nomākta, jo organisms mēģina bremzēt sistēmu no augšas.

Sekundārais hiperaldosteronisms ir atbilde uz kaut ko ārpus virsnierēm. To izraisa nieres artērijas sašaurinājums, sirds mazspēja, aknu ciroze ar šķidruma uzkrāšanos, nefrotiskais sindroms, izteikta dehidratācija vai diurētisko līdzekļu lietošana. Šeit augsts ir ne tikai aldosterons, bet arī renīns.

Ir arī stāvokļi, kas atdarina hormona pārprodukciju, lai gan pats līmenis ir zems. Klasisks piemērs ir lielos daudzumos lietota lakricas sakne un to saturoši produkti, kas nomāc fermentu, kurš parasti aizsargā nieru receptoru no kortizola iedarbības. Rezultāts ir tāda pati aina ar augstu asinsspiedienu un zemu kāliju.

Pazīmes, kas liek par to padomāt: agri sākusies vai grūti kontrolējama hipertensija, zems kālijs bez skaidra iemesla, muskuļu vājums un krampji, bieža urinēšana naktī. Ja asinsspiediens nepadodas vairākiem medikamentiem, ir vērts ar ģimenes ārstu pārrunāt izmeklēšanu.

Biežākais nopietnais cēlonis ir primārā virsnieru mazspēja, kurā tiek bojāta visa virsnieru garoza. Tad trūkst gan kortizola, gan aldosterona, un aina ir raksturīga: nogurums, svara zudums, zems asinsspiediens, īpaši pieceļoties, tieksme pēc sāļa, slikta dūša un ādas tumšāka nokrāsa.

Otra grupa ir nieru izcelsmes traucējumi. Ilgstošā cukura diabēta un hroniskas nieru slimības gadījumā renīna izdalīšanās var būt nepietiekama, un tam seko zems aldosterona līmenis ar augstu kāliju. Šo situāciju pasliktina daudzas biežāk lietotās zāles.

Iedzimtas fermentu nepietiekamības virsnieru garozā izpaužas jau agrīnā bērnībā ar sāls zudumu, dehidratāciju un augšanas traucējumiem. Šie stāvokļi tiek atklāti ar jaundzimušo skrīningu un endokrinologa izmeklēšanu.

Brīdinājuma pazīmes, kas prasa steidzamu palīdzību: izteikts vājums, vemšana, apjukums un zems asinsspiediens, īpaši ja tas rodas infekcijas vai stresa laikā cilvēkam ar zināmu virsnieru mazspēju. Tā var būt virsnieru krīze, kas ir dzīvībai bīstama.

• Primārā virsnieru mazspēja: trūkst gan kortizola, gan aldosterona.
• Hroniska nieru slimība un cukura diabēts: nepietiekama renīna izdalīšanās.
• Iedzimta virsnieru garozas fermentu nepietiekamība: sāls zaudēšana zīdaiņiem.
• Zāles: noteiktas asinsspiediena grupas, pretiekaisuma līdzekļi, kāliju aizturošie diurētiķi.
• Reti iedzimti nieru kanāliņu traucējumi, kuros receptors nereaģē uz hormonu.

Sākumpunkts gandrīz vienmēr ir kālija un nātrija noteikšana asinīs kopā ar asinsspiediena mērījumiem. Ja rodas aizdomas par hormona pārprodukciju, nosaka aldosterona un renīna attiecību, kas ir galvenais sijājošais izmeklējums.

Sagatavošanās ir tikpat svarīga kā pati analīze. Kālija līmenim jābūt normalizētam, sāls ierobežojums nav vēlams, un vairākas asinsspiediena zāļu grupas pirms analīzes jāpārtrauc vai jāaizstāj, ko drīkst darīt tikai ārsts. Asinis ņem no rīta, kad pacients ir bijis nomodā un vismaz īsu brīdi sēdējis.

Ja sijājošais tests ir pozitīvs, seko apstiprinošs tests, kurā pārbauda, vai hormona izdalīšanās nomācas normālos apstākļos. Tad veic virsnieru datortomogrāfiju, un daudzos gadījumos arī virsnieru vēnu asins paraugu ņemšanu, lai noteiktu, vai problēma ir vienā vai abās virsnierēs. Tieši šis solis nosaka, vai piemērota ir operācija vai zāles.

1. Ģimenes ārsts novērtē asinsspiedienu, kāliju un nātriju.
2. Zāles un uztura sāls tiek pielāgots pēc ārsta norādījuma pirms analīzes.
3. No rīta nosaka aldosterona un renīna attiecību.
4. Pozitīva rezultāta gadījumā endokrinologs veic apstiprinošu testu.
5. Veic virsnieru datortomogrāfiju un, ja nepieciešams, virsnieru vēnu izmeklēšanu.
6. Atkarībā no rezultāta izvēlas operāciju vai receptoru bloķējošu terapiju.

Zems kālijs tiek bieži piedēvēts uztura kļūdām vai diurētiskajiem līdzekļiem, un tas patiešām ir biežākais izskaidrojums. Tomēr, ja cilvēks nelieto diurētiķus un kālijs saglabājas zems, ir jādomā par hormonālu cēloni. Tāpat zems kālijs var rasties ilgstošas vemšanas, caurejas vai laksatīvu lietošanas dēļ.

Augsts kālijs bieži tiek uzskatīts par laboratorijas kļūdu, un dažkārt tā arī ir, jo eritrocītu bojājums parauga ņemšanas laikā mākslīgi paaugstina rezultātu. Pirms nopietnu secinājumu izdarīšanas analīzi atkārto.

Vēl viena bieža sajaukšana ir starp primāro un sekundāro hiperaldosteronismu. Abos gadījumos aldosterons ir augsts, bet renīns atšķiras, un tieši renīns nosaka, kurā virzienā meklēt cēloni. Tāpēc abu rādītāju noteikšana vienlaikus ir standarts.

Un beidzot, dzīvības stilam saistītas lietas var atdarināt slimību. Regulāra lakricas produktu lietošana, daži augu izcelsmes preparāti un pārmērīga sāls uzņemšana maina ainu. Par tiem vienmēr jāpastāsta ārstam, jo pretējā gadījumā izmeklēšana virzās nepareizā virzienā.

Būtiskākā praktiskā atziņa: ilgstoši augsts aldosterona līmenis kaitē ne tikai caur asinsspiedienu. Tas tieši ietekmē sirds muskuli un asinsvadu sienu, veicinot saistaudu veidošanos, sirds ritma traucējumus un nieru bojājumu. Tāpēc šī diagnoze maina ārstēšanas izvēli, nevis tikai papildina to.

Otrā atziņa ir tā, ka daudzi gadījumi netiek atklāti. Vēl salīdzinoši nesen šo stāvokli uzskatīja par retu, taču plašāka sijājošā izmeklēšana parādījusi, ka tas ir viens no biežākajiem novēršamajiem paaugstināta asinsspiediena cēloņiem. Tieši tāpēc vadlīnijas iesaka pārbaudīt cilvēkus ar grūti kontrolējamu hipertensiju, ar hipertensiju un zemu kāliju, ar virsnieru veidojumu vai ar agrīnu insultu ģimenes anamnēzē.

Un vissvarīgākais: neviena no šeit minētajām situācijām nav pašdiagnosticējama. Nātrija un kālija līdzsvara regulēšana ar uztura bagātinātājiem bez analīzēm var būt bīstama, īpaši nieru slimību gadījumā. Ja asinsspiediens nepadodas ārstēšanai vai analīzēs atkārtoti ir novirzes kālija līmenī, tas jāpārrunā ar ārstu.