TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir Alforda vainas atzīšana ASV krimināltiesā?

Īsā atbilde

Alforda vainas atzīšana ir ASV krimināltiesību konstrukcija, kurā apsūdzētais publiski uztur, ka ir nevainīgs, bet vienlaikus piekrīt notiesāšanai, atzīstot, ka apsūdzības pierādījumi, visticamāk, novestu pie notiesājoša sprieduma. Iznākums ir pilnvērtīga sodāmība. Latvijas kriminālprocesā tādas iespējas nav.

Nosaukums nāk no ASV Augstākās tiesas 1970. gada sprieduma lietā North Carolina v. Alford. Henrijs Alfords bija apsūdzēts slepkavībā, par kuru attiecīgajā štatā draudēja nāvessods, un piekrita atzīt vainu vieglāk kvalificētā slepkavībā, vienlaikus tiesai sakot, ka nav to izdarījis. Augstākā tiesa atzina šādu atzīšanu par spēkā esošu, ja tā ir brīvprātīga, apsūdzētais saprot sekas un lietā ir pietiekams faktiskais pamats notiesāšanai.

Loģika ir riska aprēķins, nevis sirdsapziņa. Apsūdzētais izvēlas paredzamu vieglāku sodu, nevis lozi ar zvērināto tiesu un smagāku iznākumu. Apsūdzība iegūst notiesāšanu bez dārga procesa. Cietušajam tas nereti ir sliktākais variants: notiesāšana ir, bet atzīšanās nav, tātad trūkst tieši tā, kas cietušajiem parasti ir vissvarīgākais.

Alforda atzīšana nav vienota prakse visā ASV. Daļā štatu tiesas to nepieņem vai pieņem tikai izņēmuma kārtā, un federālajā līmenī prokuratūrai ir iekšējas vadlīnijas, kas tās izmantošanu ierobežo. Tāpēc jautājums par to, vai šī iespēja pastāv, atbildams tikai konkrēta štata un konkrētas tiesas līmenī.

Ar ko to visbiežāk sajauc

Alforda atzīšanu jauc ar nolo contendere jeb neapstrīdēšanas pozīciju. Atšķirība ir precīza: nolo contendere gadījumā apsūdzētais vainu ne atzīst, ne noliedz, un daudzās jurisdikcijās to pēc tam nevar izmantot pret viņu civilprasībā par zaudējumiem. Alforda gadījumā protokolā tiek ierakstīta vainas atzīšana, tikai ar apsūdzētā paziņojumu par nevainīgumu blakus.

Vienkāršs pārbaudes jautājums: kas ierakstīts tiesas protokolā? Ja tur ir guilty, tā ir Alforda atzīšana. Ja no contest, tā ir nolo contendere.

Kāds ir Latvijas ekvivalents

Latvijā līdzīgu procesuālās ekonomijas funkciju pilda Kriminālprocesa likumā paredzētie vienkāršotie risinājumi: vienošanās process starp prokuroru un apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, prokurora priekšraksts par sodu un saīsinātā pierādījumu pārbaude tiesā. Visiem ir viens kopīgs priekšnoteikums, kura ASV konstrukcijā tieši nav: persona vainu atzīst pēc būtības. Ja apsūdzētais tiesas sēdē paziņo, ka nodarījumu nav izdarījis, vienošanos apstiprināt nevar.

Vienošanās Latvijā arī nav automātiska. Tiesa pārbauda, vai tā noslēgta brīvprātīgi, vai persona saprot sekas un vai sods atbilst likumam, un tiesa vienošanos var neapstiprināt, nododot lietu izskatīšanai vispārējā kārtībā. Tas nozīmē, ka sarunas ar prokuroru nav galīgais vārds.

Slazds, kurā iekrīt visbiežāk

Maldīgs ir priekšstats, ka Alforda atzīšana ir gandrīz attaisnošana. Tā nav. Personu notiesā, sodu piemēro, ieraksts sodāmības uzskaitē paliek, un turpmākajā recidīva vērtējumā šī notiesāšana skaitās tāpat kā jebkura cita. Migrācijas lietās, licenču un darba pārbaudēs ASV iestādes to vērtē kā notiesāšanu, ne kā strīdīgu gadījumu.

Otrs slazds ir pieņēmums, ka ASV seriālos redzētais darījums ar prokuroru darbojas arī Latvijā. Tādā formā nedarbojas. Latvijā prokurora piedāvājums ir ierobežots ar Krimināllikumā noteiktajām sankcijas robežām, un apsūdzētā paziņojums par nevainīgumu šādu risinājumu izslēdz pilnībā.

Kad vajadzīgs speciālists

Ja jautājums ir praktisks, proti, kādam tuviniekam ASV izvirzīta apsūdzība, palīdzēt var tikai attiecīgajā štatā praktizēt tiesīgs advokāts. Latvijas zvērināts advokāts aizstāvību ASV tiesā veikt nevar, bet var palīdzēt ar dokumentiem, sazināties ar Latvijas konsulāro dienestu un skaidrot, kādas sekas notiesāšana radītu Latvijā.

Atsevišķs un sarežģīts jautājums ir tas, kā ārvalstī piespriests sods tiek ņemts vērā Latvijā. Tas atkarīgs no nodarījuma kvalifikācijas salīdzināmības un no starpvalstu sadarbības regulējuma, tāpēc vienota atbilde šeit nav iespējama.

Avoti