Asiņošana acī: veidi, cēloņi un brīdinājuma pazīmes

Praksē visbiežāk sastopami četri veidi. Tie atšķiras gan pēc izskata, gan pēc tā, cik ātri nepieciešama palīdzība.

Vienkāršs orientieris ir šāds: ja acs nesāp, redze nav mainījusies un sarkanums ir tikai uz acs baltuma, situācija visbiežāk nav bīstama. Jebkura sāpju vai redzes izmaiņa maina novērtējumu.

Šis ir tas gadījums, kad cilvēks no rīta ieskatās spogulī un ierauga koši sarkanu laukumu uz acs baltuma. Sajūtu parasti nav vispār, vai arī ir neliela smaguma sajūta. Redze paliek nemainīga, jo asinis atrodas sāniski no redzes ass un gaismai ceļā nestāv.

Cēlonis bieži ir tik ikdienišķs, ka paliek nepamanīts: spēcīgs klepus, šķaudīšana, vemšana, smaga priekšmeta celšana, sasprindzinājums vēdera izejas laikā, acs berzēšana vai kontaktlēcas ievietošana. Daļā gadījumu iemeslu neizdodas noskaidrot vispār.

Uzsūkšanās notiek pakāpeniski, parasti pāris nedēļu laikā, un krāsa mainās līdzīgi kā zilumam uz ādas: no sarkanas uz oranžu un dzeltenīgu. Tas nav asiņošanas atkārtojums, bet dabisks noārdīšanās process. Ja šādas asiņošanas atkārtojas bieži, ir vērts pārbaudīt asinsspiedienu, asins recēšanas rādītājus un pārrunāt ar ārstu lietotos medikamentus.

Hifēma nozīmē, ka asinis nokļuvušas telpā starp raga apvalku un varavīksneni. Tā kā asinis ir smagākas par acs šķidrumu, tās nosēžas apakšā un veido horizontālu līmeni, kas mainās atkarībā no galvas stāvokļa. Tā ir pazīme, kas hifēmu atšķir no virspusējas asiņošanas.

Gandrīz vienmēr cēlonis ir trula acs trauma: bumba, elkonis, korķis, gaisa pistoles lādiņš. Retāk hifēma rodas bez traumas, piemēram, pēc acs operācijas, asinsvadu jaunveidošanās gadījumā cukura diabēta dēļ vai asins recēšanas traucējumos.

Galvenās briesmas ir divas: acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, jo asinis nosprosto šķidruma aizplūdi, un atkārtota asiņošana pirmajās dienās, kas parasti ir smagāka par sākotnējo. Tāpēc ārstēšana ietver miera režīmu ar paceltu galvgali, acs aizsardzību un regulāru spiediena kontroli, un to vada oftalmologs.

Kad asinis nonāk stiklveida ķermenī, cilvēks tās uztver kā pēkšņi parādījušos peldošu plankumu lietu, zirnekļa tīklam līdzīgas ēnas vai sarkanīgu miglu. Ja asiņu ir daudz, redze var pasliktināties strauji, taču sāpju parasti nav.

Biežākie cēloņi ir cukura diabēta izraisītas tīklenes asinsvadu izmaiņas ar jaunu, trauslu asinsvadu veidošanos, tīklenes vēnas nosprostojums, kā arī tīklenes plīsums, kas var rasties, kad stiklveida ķermenis ar vecumu atdalās no tīklenes. Pēdējais gadījums ir īpaši svarīgs, jo neatpazīts tīklenes plīsums var novest pie tīklenes atslāņošanās.

Tīklenes asiņošana savukārt bieži paliek nepamanīta, ja tā neskar dzelteno plankumu. Cilvēks neko nejūt, un izmaiņas atklāj tikai acs dibena apskatē. Tieši tāpēc cilvēkiem ar cukura diabētu regulāra acs dibena pārbaude ir nepieciešama arī tad, kad redze šķiet laba.

Daļa cēloņu ir vienreizēji notikumi, citi ir vispārēji stāvokļi, kas padara asinsvadus trauslākus vai traucē recēšanu.

Atsevišķi jāmin bērni: tīklenes asiņošana zīdainim bez skaidras traumas vienmēr prasa rūpīgu izvērtēšanu, jo tā var liecināt par purināšanas radītu bojājumu.

• Strauja spiediena paaugstināšanās: klepus, šķaudīšana, vemšana, smaguma celšana, sasprindzinājums.
• Acs trauma, tostarp šķietami neliela, un svešķermeņa iekļūšana.
• Paaugstināts asinsspiediens, īpaši ja tas nav kontrolēts.
• Asins šķidrinātāju un trombocītu darbību nomācošu zāļu lietošana.
• Cukura diabēts ar tīklenes asinsvadu izmaiņām.
• Asins recēšanas traucējumi un dažas asins slimības.
• Acu operācijas un injekcijas acī, pēc kurām neliela asiņošana ir gaidāma parādība.
• Kontaktlēcu neprecīza lietošana un bieža acu berzēšana.

Lielākā daļa sarkano acu nav bīstamas, bet pastāv skaidras pazīmes, kuru gadījumā nedrīkst gaidīt. Zemāk uzskaitītās situācijas prasa vēršanos pie ārsta tajā pašā dienā vai neatliekamo palīdzību.

Līdz ārsta apskatei aci nedrīkst berzēt, spiest vai skalot, un nevajadzētu patvaļīgi lietot acu pilienus, īpaši tādus, kas sašaurina asinsvadus.

• Redze ir pasliktinājusies, kļuvusi miglaina vai parādījies tumšs laukums redzes laukā.
• Acs sāp, īpaši ja sāpes ir stipras vai pavadītas ar sliktu dūšu un vemšanu.
• Asiņošana radusies pēc traumas vai ir aizdomas par svešķermeni acī.
• Acī redzams sarkans līmenis vai zīlīte ir mainījusi formu.
• Parādījušies pēkšņi peldoši plankumi, gaismas zibšņi vai priekškara sajūta.
• Asiņošana skārusi abas acis vienlaikus vai atkārtojas bieži.
• Cilvēks lieto asins šķidrinātājus vai viņam ir zināmi recēšanas traucējumi.

Izmeklēšana ir secīga, un tās mērķis ir noteikt, kurā acs slānī atrodas asinis un vai nav bojātas dziļākās struktūras.

Ja asinis stiklveida ķermenī ir tik biezas, ka acs dibenu apskatīt nevar, izmanto acs ultrasonogrāfiju, kas ļauj novērtēt, vai tīklene ir savā vietā.

1. Vispirms pārbauda redzes asumu katrai acij atsevišķi, jo tas ir svarīgākais orientieris.
2. Ar spraugas lampu apskata acs priekšējo daļu, raga apvalku, priekšējo kameru un varavīksneni.
3. Izmēra acs iekšējo spiedienu, jo asinis var traucēt šķidruma aizplūdi.
4. Paplašina zīlīti ar acu pilieniem un apskata stiklveida ķermeni, tīkleni un redzes nerva disku.
5. Pēc nepieciešamības veic acs ultrasonogrāfiju, tīklenes optisko koherences tomogrāfiju vai asinsvadu izmeklējumu ar kontrastvielu.

Sarkana acs nebūt ne vienmēr nozīmē asiņošanu. Daudz biežāk tas ir asinsvadu paplašinājums iekaisuma dēļ, un atšķirība ir redzama jau ar neapbruņotu aci: asiņošanas gadījumā sarkanums ir viendabīgs un blīvs laukums, bet iekaisuma gadījumā redzami atsevišķi paplašināti asinsvadi.

Ja acs ir sarkana, ļoti sāpīga, redze miglaina un ir slikta dūša, jādomā par akūtu glaukomas lēkmi, kas ir neatliekams stāvoklis.

Virspusējas asiņošanas gadījumā nekāda ārstēšana parasti nav nepieciešama. Mākslīgās asaras var mazināt svešķermeņa sajūtu, bet tās procesu nepaātrina. Aukstas kompreses pirmajā dienā var samazināt izplatīšanos, bet arī šis efekts ir neliels. Galvenais ir nesatraukties par to, ka otrajā un trešajā dienā laukums izskatās lielāks: asinis izplešas plānajā telpā zem gļotādas, nevis turpina plūst.

Dziļākas asiņošanas gadījumā atveseļošanās laiks ir daudz mainīgāks un atkarīgs no cēloņa. Asinis stiklveida ķermenī var uzsūkties pašas nedēļu vai mēnešu laikā, bet dažkārt nepieciešama operācija, kurā stiklveida ķermeni izņem. Vēl svarīgāk ir ārstēt pamatcēloni, piemēram, tīklenes asinsvadu izmaiņas vai plīsumu, jo bez tā asiņošana atkārtosies.

Ilgtermiņa profilaksē vissvarīgākie ir trīs soļi: asinsspiediena kontrole, cukura diabēta kompensācija un acu aizsardzība darbā un sportā. Cilvēkiem, kuri lieto asins šķidrinātājus, šīs zāles nedrīkst pārtraukt patstāvīgi pat pēc asiņošanas acī; lēmumu pieņem ārsts. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un individuālu konsultāciju neaizstāj.