Kas ir ASV konstitūcijas 13. grozījums?

Latvijā piespiedu darba aizliegums ir ietverts Satversmes cilvēktiesību daļā, un tas nav formulēts kā verdzības atcelšana, jo Latvijas valsts izveidošanās brīdī tāda jautājuma vairs nebija. Papildus tas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, kuras 4. pants aizliedz verdzību, kalpību un piespiedu darbu, un šī norma Latvijā ir tieši piemērojama tiesā.

Latvijas Krimināllikums paredz atbildību par cilvēku tirdzniecību un par personas nodarbināšanu ekspluatējošos apstākļos, un šie ir noziegumi, ko izmeklē Valsts policija. Praksē Latvijā aktuālā forma nav klasiskā verdzība, bet gan darbaspēka ekspluatācija ārzemēs un fiktīvas laulības shēmas; atbalstu cietušajiem organizē valsts finansētas sociālās rehabilitācijas programmas.

Vēsturiskais salīdzinājums latviešu lasītājam ir dzimtbūšana. To Kurzemē atcēla 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā, bet Latgalē, kas ietilpa Vitebskas guberņā, tikai ar Krievijas impērijas 1861. gada reformu. Tāpat kā ASV, atbrīvošana notika bez zemes: zemnieki kļuva personīgi brīvi, bet zeme palika muižniekiem, un patiesās īpašuma attiecības mainīja tikai vēlākā zemes izpirkšana un 1920. gada agrārā reforma.

Visbiežāk 13. grozījumu jauc ar Emancipācijas deklarāciju. Deklarācija bija prezidenta Ābrahama Linkolna 1863. gada kara laika rīkojums, kas attiecās uz vergiem sacelšanās štatos un balstījās uz virspavēlnieka pilnvarām; tā bija juridiski trausla un pēc kara varēja tikt apstrīdēta. Tests: ja runa ir par prezidenta rīkojumu kara laikā, tā ir deklarācija; ja par konstitūcijas normu, kas saista visu valsti mūžīgi, tas ir 13. grozījums.

Otra sajaukšana ir ar 14. grozījumu, kas piešķīra pilsonību un vienlīdzīgu aizsardzību, un ar 15. grozījumu par balsstiesībām neatkarīgi no rases. Šie trīs grozījumi ir secīgi soļi, nevis sinonīmi.

Treškārt, latviešu tekstos „piespiedu kalpība“ mēdz tikt tulkota kā „verdzība“, tādējādi pazaudējot atšķirību. Piespiedu kalpība ir plašāks jēdziens, kas ietver arī parādu verdzību un darbu piespiedu kārtā bez formālas īpašuma tiesības uz cilvēku.

Latvijā atsaukties uz ASV konstitūcijas grozījumu nav nozīmes; tas nerada nekādas tiesības un tiesā netiek piemērots. Ja darba attiecībās ir aizdomas par piespiedu darbu, parādu atkarību vai dokumentu atņemšanu, vēršamies Valsts darba inspekcijā un Valsts policijā, un šie ir tieši tie divi kanāli, kas ir kompetenti.

Ja situācija skar ārvalstnieku nodarbināšanu vai darbu ārzemēs, papildus jāpiesaista jurists ar starptautisko darba tiesību pieredzi, jo piemērojamā likuma un jurisdikcijas jautājums parasti ir sarežģītāks par pašu faktu.

Konstitūcijas un grozījumu autentiskie teksti un ratifikācijas dokumenti ir publicēti ASV Nacionālā arhīva vietnē. Latvijas normu tekstus, tostarp Satversmi un Krimināllikumu, publicē likumi.lv aktuālajās redakcijās.

Uzmanību ar datumiem: avotos mēdz atšķirties Kongresa apstiprinājuma un štatu ratifikācijas pabeigšanas datumi, un atsevišķi štati grozījumu simboliski ratificēja daudz vēlāk, 20. gadsimtā, kas neietekmē spēkā esamību.