TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir ASV Konstitūcijas 17. grozījums?

Īsā atbilde

ASV Konstitūcijas 17. grozījums, ratificēts 1913. gadā, noteica, ka Senāta locekļus tieši ievēlē štata vēlētāji. Līdz tam senatorus izraudzījās štatu likumdevēji, tas ir, senators pārstāvēja štata politisko vadību, nevis tā iedzīvotājus.

Sākotnējā 1787. gada kārtība bija apzināta: Pārstāvju palāta pārstāvēja tautu, Senāts pārstāvēja štatus kā vienības. Katram štatam divi senatori, sešu gadu pilnvaras, pa vienai balsij katram. Šo daļu 17. grozījums neaiztika un tā ir spēkā joprojām: Vaiomingā un Kalifornijā ir vienāds senatoru skaits, lai gan iedzīvotāju skaits atšķiras desmitiem reižu.

Mainījās tikai atlases veids. 19. gadsimta otrajā pusē štatu likumdevēji arvien biežāk iestrēga, nespējot vienoties par kandidātu, un vietas mēnešiem palika tukšas. Klāt nāca korupcijas skandāli, kuros vietu Senātā faktiski nopirka, uzpērkot štata deputātus. Vairāki štati jau bija ieviesuši neformālas priekšvēlēšanas, kurās vēlētāji norādīja savu izvēli, bet likumdevējam tā nebija saistoša. Grozījums šo praksi legalizēja visā valstī.

Otra, mazāk pamanītā daļa attiecas uz vakancēm. Ja senatora vieta atbrīvojas pirms termiņa beigām, izsludina īpašās vēlēšanas, taču štata likums var pilnvarot gubernatoru iecelt pagaidu senatoru līdz šīm vēlēšanām. Tieši tāpēc ASV ziņās periodiski parādās senatori, par kuriem neviens nav balsojis.

Praktiskā nozīme ir tā, ka Senāts apstiprina tiesnešus un augstākās amatpersonas un ar divu trešdaļu balsu vairākumu ratificē starptautiskos līgumus. Kopš 1913. gada šīs pilnvaras īsteno tieši vēlēts orgāns, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ASV ārpolitika ir jutīga pret vietējo vēlētāju noskaņojumu atsevišķos štatos.

Kā to salīdzināt ar Latvijas kārtību

Latvijā parlaments ir viens: Saeimas 100 deputātus proporcionālās vēlēšanās ievēlē piecos vēlēšanu apgabalos, un otras palātas, kas pārstāvētu teritorijas kā tādas, nav. Tas nozīmē, ka tiešas paralēles ASV Senātam Latvijā nav; tuvākā funkcionālā analoģija Eiropas līmenī ir ES Padome, kurā dalībvalstis pārstāv valdības, nevis tieši ievēlēti pārstāvji.

Vakanču aizpildīšana parāda atšķirību visspilgtāk. Ja Latvijā deputāts noliek mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša saraksta tajā pašā apgabalā, un to formāli konstatē Centrālā vēlēšanu komisija. Jaunas vēlēšanas nenotiek un neviena amatpersona nevienu neieceļ. ASV modelī gubernators var iecelt cilvēku, kas Senātā nonāk bez vēlēšanām vispār.

Ko visbiežāk sajauc

Pirmais sajaukums: 17. grozījums nepadarīja tiešas visas ASV vēlēšanas. Prezidentu joprojām ievēlē elektoru kolēģija, tāpēc kandidāts var uzvarēt, saņemot mazāk balsu valstī kopumā. Tests ir vienkāršs: ja runa ir par prezidentu, 17. grozījums nav saistīts vispār.

Otrais sajaukums: senators un kongresmenis nav sinonīmi. Senatoru ir divi no štata un viņu pilnvaru termiņš ir seši gadi, Pārstāvju palātas deputātu skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita un termiņš ir divi gadi. Latviešu ziņu tekstos abus mēdz saukt par „kongresa deputātiem", kas ir tehniski pareizi, bet slēpj būtisko atšķirību.

Trešais sajaukums: 17. grozījumu jauc ar 19. grozījumu, kas deva balsstiesības sievietēm, jo abi pieņemti aptuveni vienā laikmetā.

Ko no tā vērts paturēt prātā

Interesantākais ir nevis pats grozījums, bet tas, ko tas neizdarīja. Pārstāvības nevienlīdzība, kas rodas no divām vietām katram štatam neatkarīgi no lieluma, palika neskarta, un tieši tā šodien visvairāk ietekmē ASV politikas rezultātus. Demokratizēja atlases veidu, nevis svaru sadalījumu.

Latvijas lasītājam no tā izriet praktisks secinājums, lasot ASV ziņas: Senāta balsojumu rezultātu nevar prognozēt pēc valsts kopējā sabiedriskās domas aptaujas, jo balsu svars nav proporcionāls iedzīvotājiem.

Jāatceras arī, ka ASV konstitucionālās normas nekādā veidā neattiecas uz Latviju. Latvijas valsts iekārtu nosaka Satversme, un tās grozīšanai ir savi, stingrāki noteikumi.

Avoti