Kas ir ASV konstitūcijas 27. grozījums?
Īsā atbilde
ASV konstitūcijas 27. grozījums nosaka, ka Kongresa locekļu atalgojuma izmaiņas nevar stāties spēkā, pirms nav notikušas kārtējās Pārstāvju palātas vēlēšanas. Tas ierobežo situāciju, kurā deputāti paaugstina algu paši sev un to uzreiz saņem.
Doma ir vienkārša: ja lēmums par savu atalgojumu sāk darboties tikai pēc vēlēšanām, starp lēmumu un naudu atrodas vēlētājs. Tas, kurš balso par algas paaugstinājumu, var vispār netikt pārvēlēts, un tāpēc lēmuma cena kļūst politiska. Grozījums neaizliedz mainīt atalgojumu un nenosaka tā apmēru. Tas nosaka tikai spēkā stāšanās brīdi, un tieši šī pieticīgā konstrukcija padara to par vienu no praktiskākajām normām visā dokumentā.
Šī grozījuma vēsture ir neparasta. Tas tika piedāvāts jau pašā pirmajā kongresā kopā ar tiem grozījumiem, no kuriem izveidojās Tiesību bils, bet tolaik nesavāca vajadzīgo štatu atbalstu un palika neratificēts. Tā kā tekstam nebija noteikts ratifikācijas termiņš, tas formāli palika dzīvs gadsimtiem ilgi, un 20. gadsimta beigās, pēc studenta ierosinātas kampaņas, trūkstošie štati to ratificēja. Tāpēc laiks no ierosināšanas līdz spēkā stāšanās brīdim ir garākais ASV konstitūcijas vēsturē.
Latvijā šāda normas nav, un arī vajadzība pēc tās ir citāda, jo atalgojuma noteikšanas sistēma ir uzbūvēta atšķirīgi. Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu atlīdzību nosaka likums, un konkrētais apmērs ir piesaistīts formulai, kuras pamatā ir valstī publicētā vidējā darba samaksa. Tas nozīmē, ka skaitlis mainās automātiski līdz ar statistikas datiem, un Saeimai nav katru gadu jābalso par savu algu atsevišķi.
Šai kārtībai ir sava loģika un savas vājās vietas. Loģika ir tāda, ka amatpersonu atalgojums seko sabiedrības vidējam ienākumam, tāpēc tas nevar atrauties no tautsaimniecības stāvokļa un nav atkarīgs no politiskās drosmes. Vājā vieta ir tā, ka formulu pašu var grozīt ar likumu, un tieši šie grozījumi ir tie, kuriem sabiedrībai jāseko. Aktuālo atalgojuma regulējumu publicē likumi.lv, bet vidējās darba samaksas datus, uz kuriem formula balstās, publicē Centrālā statistikas pārvalde.
Latvijas lasītājam vēl viena atšķirība ir svarīga. ASV šis jautājums ir konstitūcijas līmenī, tāpēc to nomainīt ir ārkārtīgi grūti. Latvijā tas ir parasta likuma līmenī, tāpēc to var grozīt Saeima ar vienkāršu vairākumu. Ja vēlaties saprast, kā mainās konkrēta amata atalgojums, jāskatās nevis konstitucionālās normas, bet atlīdzības likums un tā grozījumu vēsture, kur redzams, kurā brīdī un kā formula tika pārveidota.
Ja šis jautājums interesē praktiski, ir pieejami rīki, ko var izmantot ikviens. Valsts amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas Valsts ieņēmumu dienesta vietnē, un tajās redzami ienākumi, amati un saistības. Saeimas balsojumi par konkrētiem likumprojektiem ir publicēti Saeimas vietnē, tāpēc var pārbaudīt, kurš deputāts kā balsojis par atlīdzības grozījumiem. Šāda pārbaude prasa dažas minūtes un ir precīzāka nekā jebkurš sociālo tīklu apgalvojums.
Ar ko šo grozījumu bieži sajauc
Pirmais pārpratums ir domāt, ka grozījums nosaka Kongresa locekļu algas lielumu vai to iesaldē. Tas tā nav: apmēru nosaka parastie tiesību akti un budžeta lēmumi, grozījums attiecas tikai uz brīdi, kad izmaiņas sāk darboties.
Otrais pārpratums ir pieņemt, ka līdzīga norma darbojas arī Eiropā. Vairumā Eiropas valstu, tostarp Latvijā, šo jautājumu risina ar likumā noteiktu piesaisti statistikas rādītājam vai ar neatkarīgas komisijas priekšlikumu, nevis ar konstitucionālu aizliegumu.
Kā pašam pārbaudīt Latvijas datus
Sāciet ar atlīdzības regulējumu vietnē likumi.lv un apskatiet, kura panta formulā ir piesaiste vidējai darba samaksai. Pēc tam Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē atrodiet attiecīgo rādītāju. Šie divi soļi dod skaitli, kas ir pārbaudāms un datēts.
Ja jautājums ir par konkrētas amatpersonas ienākumiem, nevis par sistēmu, pareizais avots ir publiskā amatpersonu deklarācija. Ja ir aizdomas par interešu konfliktu vai nedeklarētiem ienākumiem, sūdzību izskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Salīdzinājumam noder arī Eiropas Parlamenta deputātu atalgojuma kārtība, kas noteikta vienotā nolikumā un piesaistīta Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu pamatalgai. Tas ir vēl viens piemērs tam, ka mūsdienās šo jautājumu risina ar formulu, nevis ar atsevišķu balsojumu par sevi.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir 21. grozījums?20. gadsimta sākumā atturības kustība veiksmīgi pieņēma 18. grozījumu Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā, kas padar…
- Cik jauns bija jaunākais ASV senators?Jaunākais ASV senators, kas jebkad kalpojis valstij, bija Džons Henrijs Ītons, kurš tika iecelts, lai pabeigtu atbrīvot…
- Kā indiāņu kultūra ir ietekmējusi ASV?Visspēcīgākā indiāņu ietekme ASV nav folklorā, bet pārtikā, kartē un valodā: Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju izkoptie k…
- Kā ASV štati tika uzņemti savienībā?Sākotnējās trīspadsmit kolonijas kļuva par štatiem, ratificējot konstitūciju 18. gadsimta beigās, bet visi pārējie štat…
- Kad balsošanas tiesības tika piešķirtas visiem ASV pieaugušajiem?ASV konstitūcijā ir vairāki konstitūcijas grozījumi, kas attiecas uz balsstiesībām. Laika gaitā, kad Amerika veicināja …
- Kāda ir Nevadas štata zīmoga vēsture?Nevadas štata zīmogs tika apstiprināts neilgi pēc štata uzņemšanas Savienotajās Valstīs, un tā pamatā ir agrākais terit…
- Kāda ir saistība starp konstitūciju un verdzību?Savienoto Valstu konstitūcijas un verdzības attiecības izriet no 13. grozījuma, kas attiecās uz verdzības atcelšanu. 13…
- Ziemeļkarolīnas štata zīmoga vēstureZiemeļkarolīnas zīmogs ir mainījies kopš koloniju laikiem, bet tā mūsdienu kodols ir divas sievietes figūras: stāvošā B…
- Kas noveda pie verdzības atcelšanas ASV?Verdzību ASV izbeidza Konstitūcijas 13. grozījums, kas stājās spēkā 1865. gada decembrī, bet izšķirošais faktors bija p…
- Kādi faktori noved pie rekonstrukcijas neveiksmes?Rekonstrukcijas neveiksmi laikmetā pēc ASV pilsoņu kara 19. gadsimta beigās var saistīt ar četriem galvenajiem faktorie…