Cik darbinieks patiesībā izmaksā darba devējam?

Lielāko atšķirību starp divu vienādi apmaksātu darbinieku neto algām parasti rada nevis nodokļu likme, bet divas administratīvas lietas. Pirmā ir algas nodokļa grāmatiņa: tā pastāv tikai elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un darbiniekam tajā pašam jānorāda, pie kura darba devēja tā ir iesniegta. Ja grāmatiņa nav iesniegta pie šī darba devēja, neapliekamo minimumu un atvieglojumus algas aprēķinā nepiemēro, un neto alga ir mazāka. Nauda nezūd, bet atgriežas tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas nākamajā gadā.

Otrā ir atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kas arī jāreģistrē grāmatiņā. Tāpat neto summu ietekmē darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un veselības apdrošināšanas polises, kurām normatīvajos aktos ir noteikti limiti, līdz kuriem tās netiek apliktas ar algas nodokļiem.

Augstākiem ienākumiem darbojas divas papildu lietas: iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir vairākas likmes atkarībā no gada ienākumu apmēra, un sociālajām iemaksām ir maksimālais apmērs, virs kura iemaksas vairs neaug, bet parādās atsevišķs solidaritātes nodoklis. Konkrētās robežvērtības mainās, un tās jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā informācijā par attiecīgo gadu.

Visbiežākā kļūda ir vienoties par neto algu. Darbiniekam tas šķiet skaidrāk, bet darba devējs tādā gadījumā uzņemas visu nodokļu risku: ja mainās likmes, ja darbinieks izņem grāmatiņu, ja beidzas atvieglojums par bērnu, mainās nevis darbinieka saņemtā summa, bet uzņēmuma izmaksas, un dažkārt par pāris simtiem eiro mēnesī. Pareizi ir līgumā fiksēt bruto summu un darbiniekam parādīt aprēķinu.

Otra kļūda ir aploksnes alga. Tā samazina ne tikai nodokļus, bet arī darbinieka slimības, bezdarbnieka un vecāku pabalstu, kā arī pensijas kapitālu, un darba devējam tas ir nodokļu pārkāpums ar soda naudu un nokavējuma naudu. Darbinieks savas uzkrātās iemaksas jebkurā brīdī var pārbaudīt portālā latvija.lv Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumā, un tieši tur atklājas, ka reālās iemaksas ir mazākas par solīto.

Trīs maksājumi, kurus jauc regulāri. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir darbinieka nodoklis, ko darba devējs tikai ietur un pārskaita. Sociālās iemaksas ir viens maksājums ar divām daļām, un viena no tām ir darba devēja izmaksa papildus bruto algai. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva ir neliela fiksēta summa par katru darbinieku mēnesī, un to maksā tikai darba devējs; no tās veido līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Tests, ar kuru saprast, kurš ko maksā: paskatieties algas aprēķinā. Viss, kas parādās starp bruto un neto summu, ir darbinieka nodokļi. Viss, kas ir virs bruto summas, ir darba devēja izmaksa un algas lapiņā parasti neparādās vispār, tāpēc darbinieki savas patiesās darbaspēka izmaksas gandrīz nekad nezina.

Konkrētas likmes, neapliekamā minimuma apmērs, iemaksu maksimālais apmērs un deklarāciju iesniegšanas termiņi tiek mainīti ar likumu grozījumiem, parasti no gada sākuma, tāpēc te tie apzināti nav minēti. Aktuālos skaitļus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un algas kalkulatori internetā bieži atpaliek par gadu.

Ja situācija ir nestandarta, piemēram, darbs vairākās valstīs, autoratlīdzība, mikrouzņēmuma nodokļa režīms vai valdes locekļa atlīdzība, aprēķins jāsaskaņo ar grāmatvedi vai nodokļu konsultantu. Kļūdas šajos gadījumos parasti atklājas tikai pēc gada, kopā ar nokavējuma naudu.