Divlīmeņu banku uzraudzība: ECB un Latvijas Banka

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 17. aprīlī 2 min lasīšana

Īsā atbilde

ASV duālā banku sistēma nozīmē, ka banku var licencēt un uzraudzīt vai nu štats, vai federālā valdība. Latvijā ir cita divlīmeņu konstrukcija: eurozonas vienotajā uzraudzības mehānismā nozīmīgākās bankas tieši uzrauga Eiropas Centrālā banka, pārējās nacionālais uzraugs, kas kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas ir Latvijas Banka.

ASV modeļa jēga ir vēsturiska: 19. gadsimtā štati un federālā valdība konkurēja par banku licencēšanu, un rezultāts ir divas paralēlas licenču un uzraudzības līnijas, kas pastāv joprojām. Praksē tas nozīmē atšķirīgas prasības aizdevumu limitiem un dažādu regulatoru kombinācijas vienai un tai pašai bankai.

Eurozonā dalījums nav pēc teritorijas, bet pēc bankas nozīmīguma. Kritēriji ir noteikti ES tiesību aktos un ietver aktīvu apmēru, nozīmi valsts ekonomikā un piederību lielāko kredītiestāžu vidum dalībvalstī. Latvijas lielākās bankas šo slieksni pārsniedz, tāpēc tās ir ECB tiešā uzraudzībā, savukārt mazākās uzrauga Latvijas Banka, bet ECB uzrauga pašu uzraudzības kvalitāti un var lietu pārņemt.

Viena funkcija ir centralizēta pilnībā neatkarīgi no bankas lieluma: banku licences izsniegšana un anulēšana. Pat ja jaunu banku Latvijā dibinātu ar nelielu kapitālu, gala lēmumu par licenci pieņem ECB pēc Latvijas Bankas sagatavota vērtējuma. Tas ir praktiski svarīgi, jo tieši licences jautājums izšķir, kas vispār drīkst pieņemt noguldījumus.

Kas no tā mainās klientam

Būtībā neko. Noguldījumu aizsardzība Latvijā darbojas nacionāli: segumu nodrošina noguldījumu garantiju sistēma, un tās apmēru vienam noguldītājam vienā bankā nosaka likums. Vai banku uzrauga ECB vai Latvijas Banka, segumu neietekmē.

Ar vienu svarīgu izņēmumu. Ja pakalpojumu Latvijā sniedz citas ES valsts bankas filiāle, noguldījumu garantiju parasti nodrošina tās mītnes valsts sistēma, ne Latvijas. Atšķirību starp filiāli un Latvijā reģistrētu meitas banku redz reģistrācijas datos un līguma noteikumos, un to ir vērts pārbaudīt, ja tiek noguldīta liela summa.

Ko ar ko sajauc

Ne katrs finanšu pakalpojumu sniedzējs ir banka. Nebanku patērētāju kreditētājiem, kas piedāvā ātros kredītus un līzingu bez noguldījumu pieņemšanas, licenci izsniedz un darbību uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Latvijas Banka. Pārbaudes jautājums: vai uzņēmums pieņem noguldījumus? Ja nē, tā nav kredītiestāde, un noguldījumu garantijas uz jūsu tur ieguldīto naudu neattiecas.

Tāpat elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes nav bankas, lai gan piedāvā kontu un karti. Klienta nauda tajās tiek nodalīta, bet tā nav apdrošināta ar noguldījumu garantijām, un to reāli pamana tikai iestādes problēmu gadījumā.

Kāpēc vispār vajadzīgs divlīmeņu modelis

Vienots uzraugs lielajām bankām radās tāpēc, ka pārrobežu grupas krīzē nevar uzraudzīt katra valsts atsevišķi: 2008. gada pieredze parādīja, ka uzraugi cīnās par aktīvu turēšanu savā jurisdikcijā. Vienlaikus mazām vietējām bankām ES līmeņa uzraudzība būtu nesamērīgi dārga, tāpēc tās palika nacionālā līmenī.

Latvijas kontekstā ir vēl viena reāla loma nacionālajam uzraugam: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību uzraudzība finanšu sektorā paliek valsts kompetencē, un tieši šajā jomā Latvijas banku sektors pēdējā desmitgadē pārdzīvoja lielāko pārkārtošanos.

Robežas

Kuras konkrēti bankas ir ECB tiešā uzraudzībā, mainās, jo sarakstu pārskata regulāri; aktuālo nozīmīgo iestāžu sarakstu publicē ECB banku uzraudzības lapā. Ja jautājums ir par konkrētas iestādes licenci vai atļaujām, to pārbauda Latvijas Bankas uzturētajos finanšu tirgus dalībnieku sarakstos, nevis pēc reklāmas.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti