TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kā ārsti ārstēja Džordžu Vašingtonu pirms nāves?

Īsā atbilde

1799. gada decembrī, saslimstot ar strauji progresējošu rīkles iekaisumu, Džordžam Vašingtonam nepilnas diennakts laikā vairākos paņēmienos tika nolaists ļoti liels asiņu daudzums, uzlikti pūšļus izraisoši līdzekļi un dots dzīvsudrabu saturošs kalomels. Viņš nomira nākamajā vakarā, un mūsdienu ārsti visbiežāk pieļauj, ka cēlonis bija akūts epiglotīts vai peritonsilārs abscess, kuram toreizējā medicīna nevarēja palīdzēt.

Ārstēšana nebija kādu šarlatānu izgudrojums. 18. gadsimta beigās asinsnolaišana bija medicīnas standarts visā Eiropā un Ziemeļamerikā, balstīts antīkajā mācībā par ķermeņa šķidrumu līdzsvaru: ja ir drudzis un iekaisums, „pārpalikums" jāizvada. Vašingtons pats tam ticēja un pieprasīja, lai asinsnolaišanu sāk vēl pirms ārstu ierašanās.

Problēma bija devā. Dažu stundu laikā tika izlaists vairākkārt lielāks asiņu daudzums, nekā mūsdienās uzskata par pieļaujamu. Salīdzinājumam: Latvijā asins donors vienā reizē nodod aptuveni pusliteru, un starp reizēm jāpaiet vairākiem mēnešiem, turklāt pirms katras nodošanas tiek pārbaudīts hemoglobīns. Pacientam ar smagu infekciju un elpceļu nosprostojumu šāds asins zudums vienā diennaktī neatgriezeniski pasliktina stāvokli.

Pārējie līdzekļi bija tikpat laikmetīgi: uz kakla un kājām likti kairinoši līdzekļi, lai izraisītu pūšļus un tādējādi „novilktu" iekaisumu, kā arī dzīvsudraba savienojums kalomels kā spēcīgs caurejas līdzeklis. Rīkles skalošana ar etiķa un melases maisījumu gandrīz izraisīja nosmakšanu, jo pacients vairs nespēja norīt.

Viens no trim klātesošajiem ārstiem ierosināja traheostomiju, tas ir, elpceļu atvēršanu zem nosprostojuma vietas. Tā laika apstākļos operācija praktiski nebija pārbaudīta, pārējie ārsti to noraidīja, un tieši šī ir vēsturiski interesantākā detaļa: ierosinātā rīcība bija pareiza pēc mūsdienu loģikas, bet 1799. gadā tā, visticamāk, būtu beigusies tikpat bēdīgi infekcijas dēļ.

Ko šī slimība nozīmē mūsdienu Latvijā

Akūts epiglotīts ir balsenes vāka iekaisums, kas dažu stundu laikā var noslēgt elpceļus. Bērniem tas bija biežs, kamēr nebija vakcīnas pret Haemophilus influenzae b tipa infekciju. Šī vakcīna ietilpst Latvijas valsts apmaksātajā vakcinācijas kalendārā, kura saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi par vakcinācijas kārtību un kuru publicē Slimību profilakses un kontroles centrs, tāpēc bērnu saslimstība ar epiglotītu ir kļuvusi reta. Pieaugušajiem slimība nav izzudusi.

Brīdinājuma pazīmes, par kurām raksta medicīnas iestādes, ir strauji augošs drudzis, stipras sāpes rīšanas laikā, siekalošanās, jo cilvēks nespēj norīt, izmainīta, klusa balss un apgrūtināta ieelpa ar skaņu. Šādā situācijā zvana 113. Šis ir vispārīgs izglītojošs apraksts, nevis individuāls padoms: konkrētā gadījumā izvērtējumu veic ārsts.

Slazds: doma, ka asinsnolaišana ir tikai viduslaiku māņticība

Terapeitiskā flebotomija medicīnā pastāv joprojām, tikai ar šauru indikāciju loku. To lieto, piemēram, hemohromatozes gadījumā, kad organismā uzkrājas pārāk daudz dzelzs, un dažās asins slimībās, kad eritrocītu ir par daudz. Procedūru nozīmē ārsts, tā tiek veikta ārstniecības iestādē, un izlaistais apjoms ir precīzi noteikts.

Vēsturiskā kļūda nebija metode kā tāda, bet tās universāla lietošana visām slimībām un bez devas ierobežojuma. Tieši tāpēc Vašingtona gadījums medicīnas vēsturē tiek minēts kā piemērs tam, kā ārstēšana var nodarīt vairāk ļauna nekā pati slimība.

Epiglotīts un strutains kakla abscess: kā tos atšķir

Peritonsilārs abscess parasti attīstās vairāku dienu laikā pēc angīnas, sāpes ir izteikti vienā pusē, mute veras grūti, un rīklē redzama izmainīta, uz vienu pusi nobīdīta mandele. Epiglotīts attīstās stundās, un rīkle, ieskatoties, var izskatīties gandrīz normāla, jo iekaisums ir zemāk, aiz mēles saknes.

Tieši tāpēc medicīnas literatūrā uzsver, ka aizdomu gadījumā par epiglotītu pacientam, īpaši bērnam, rīkli nevajag apskatīt ar lāpstiņu un neguldīt uz muguras, bet ļaut sēdēt un nekavējoties saukt neatliekamo palīdzību. Abscess ir ausu, kakla un deguna slimību ārsta kompetence, un to parasti ārstē ar drenāžu un antibiotikām.

Kur vērsties Latvijā un ko šis raksts neaizstāj

Neatliekamās situācijās ar apgrūtinātu elpošanu zvana 113. Ne tik akūtos jautājumos par kakla sāpēm un drudzi ārpus ģimenes ārsta darba laika darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001, kur medicīnas speciālists pasaka, vai jāgaida līdz rītam vai jārīkojas uzreiz. Valsts apmaksātos pakalpojumus administrē Nacionālais veselības dienests.

Vēsturisko diagnozi Vašingtonam neviens nevar apstiprināt: autopsija netika veikta, un visi pieņēmumi balstās mūsdienu ārstu veiktā laikabiedru pierakstu analīzē. Tāpēc godīgā atbilde ir, ka zināms ir ārstēšanas gaita, nevis precīzs slimības nosaukums.

Avoti