Endokrīnā sistēma un hormonu loma organismā

Vadošā loma ir hipotalāmam, kas ir smadzeņu daļa un vienlaikus endokrīns orgāns. Tas izdala atbrīvotājhormonus, kuri pa īpašu asinsvadu sistēmu nonāk hipofīzē (hypophysis) un nosaka tās darbu.

Hipofīzes priekšējā daiva ražo hormonus, kas vada vairogdziedzeri, virsnieru garozu, dzimumdziedzerus, augšanu un piena veidošanos. Mugurējā daiva uzkrāj un izdala hipotalāmā ražoto antidiurētisko hormonu un oksitocīnu.

Hormoni pēc uzbūves iedalās trīs grupās, un no tā ir atkarīgs to darbības veids. Peptīdu hormoni, piemēram, insulīns, ūdenī šķīst labi, bet caur šūnas membrānu neiziet, tāpēc tie saistās ar receptoru uz virsmas un iedarbina signālu ķēdi šūnas iekšienē.

Steroīdie hormoni, piemēram, kortizols un dzimumhormoni, veidojas no holesterīna, ir taukos šķīstoši un brīvi iziet cauri membrānai. Tie saistās ar receptoriem šūnas iekšienē un tieši ietekmē gēnu darbību, tāpēc to efekts parādās lēnāk, bet ilgst ilgāk.

Vairogdziedzera hormoni, lai gan veidojas no aminoskābes, darbojas līdzīgi steroīdiem un iekļūst šūnā. Šī atšķirība izskaidro, kāpēc insulīnu jāievada injekcijā, bet vairogdziedzera hormonu var lietot tabletēs.

Lielākā daļa asu darbojas pēc negatīvās atgriezeniskās saites. Hipotalāms izdala atbrīvotājhormonu, hipofīze uz to atbild ar stimulējošo hormonu, mērķa dziedzeris ražo savu hormonu, un tas atpakaļ nomāc abus augstākos līmeņus.

Retāk sastopama pozitīvā atgriezeniskā saite, kurā signāls pats sevi pastiprina. Klasisks piemērs ir oksitocīna izdale dzemdībās un luteinizējošā hormona pieaugums pirms ovulācijas.

Daudzu hormonu izdale turklāt seko diennakts ritmam. Kortizola līmenis ir augstāks no rīta un zemākais nakts pirmajā pusē, augšanas hormons izdalās galvenokārt miega laikā, bet melatonīns tumsā. Tieši tāpēc miega traucējumi un maiņu darbs ietekmē vielmaiņu daudz vairāk, nekā varētu domāt.

• Negatīvā atgriezeniskā saite uztur hormonu līmeni šaurā diapazonā.
• Pozitīvā atgriezeniskā saite kalpo notikumiem, kam jānoris strauji un līdz galam.
• Diennakts ritms nosaka, kurā dienas laikā hormona līmenis ir augstākais.
• Pulsējoša izdale nozīmē, ka viens mērījums ne vienmēr atspoguļo patieso stāvokli.
• Mērķa audos hormona efektu ietekmē arī receptoru skaits un jutība.

Endokrīnā sistēma darbojas jau augļa attīstībā: vairogdziedzera hormoni ir nepieciešami smadzeņu nobriešanai, un tieši tāpēc jaundzimušo skrīnings ietver vairogdziedzera funkcijas pārbaudi. Neatklāta iedzimta vairogdziedzera nepietiekamība var radīt neatgriezeniskus attīstības traucējumus, bet laikus sākta ārstēšana to novērš.

Pubertātē hipotalāma un hipofīzes ass atsāk pulsējošu darbību, kas iedarbina dzimumdziedzerus. Sākas augšanas paātrinājums, sekundāro dzimumpazīmju attīstība un kaulu nobriešana.

Pieaugušā vecumā sistēma ir stabila, bet mainās dzīves nogalē. Sievietēm menopauzē olnīcu funkcija izbeidzas salīdzinoši strauji, vīriešiem testosterona līmenis samazinās pakāpeniski un ļoti individuāli. Ar gadiem samazinās arī augšanas hormona izdale un pasliktinās audu jutība pret insulīnu.

Pamatā ir asins analīzes, taču to interpretācija prasa saprast asu uzbūvi. Bieži nosaka gan hipofīzes stimulējošo hormonu, gan mērķa dziedzera hormonu, jo tikai to kombinācija parāda, kurā līmenī ir problēma.

Ja viens mērījums nav pietiekams, izmanto funkcionālos testus, kuros dziedzeri vai nu stimulē, vai nomāc un vēro atbildi. Papildus izmanto attēldiagnostiku, taču svarīgi atcerēties, ka attēlā redzams veidojums pats par sevi vēl neliecina par funkcijas traucējumu.

1. Saruna par simptomiem, medikamentiem, svaru, miegu un menstruālo ciklu.
2. Asins analīzes, ievērojot pareizo diennakts laiku un tukšas dūšas prasību.
3. Nepieciešamības gadījumā stimulācijas vai nomākšanas testi.
4. Vairogdziedzera vai virsnieru ultrasonogrāfija, hipofīzes magnētiskā rezonanse.
5. Mezglu gadījumā smalkas adatas biopsija ar šūnu izmeklēšanu.
6. Ārstēšanas plāns un regulāra kontrole pie endokrinologa.

Traucējumi iedalās trīs grupās: hormona trūkums, pārmērīgs daudzums un audu nejutība pret to. Pirmajā grupā ir, piemēram, pirmā tipa cukura diabēts un vairogdziedzera nepietiekamība; otrajā vairogdziedzera hiperfunkcija un kortizola pārprodukcija; trešajā otrā tipa cukura diabēts, kurā insulīna sākotnēji netrūkst, bet audi uz to reaģē vāji.

Simptomi bieži ir nespecifiski: nogurums, svara izmaiņas bez skaidra iemesla, matu izkrišana, sausa āda, aizcietējumi vai caureja, siltuma vai aukstuma nepanesība, menstruālā cikla traucējumi, pastiprinātas slāpes un bieža urinēšana. Tieši tāpēc endokrīnās slimības bieži tiek atklātas ar nokavēšanos.

Nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības, ja parādās stipras slāpes ar biežu urinēšanu un straujš svara zudums, ja cilvēks kļūst miegains un apjucis, ja ir stipra vemšana ar vājumu un zemu asinsspiedienu vai sirdsklauves ar drudzi un uzbudinājumu. Šādi stāvokļi var būt dzīvībai bīstami. Plānveidā ar endokrīnām slimībām nodarbojas endokrinologs, bet sākotnējo izmeklēšanu parasti sāk ģimenes ārsts.

Pirmais jāatšķir endokrīnais dziedzeris no eksokrīnā. Endokrīnais izdala savu produktu asinīs un tam nav izvadkanāla; eksokrīnais, piemēram, siekalu vai sviedru dziedzeris, izdala sekrētu pa kanālu uz virsmu vai dobumā. Aizkuņģa dziedzeris ir abu veidu vienlaikus.

Otrs pārpratums ir izplatītais apzīmējums „hormonālais disbalanss”. Medicīnā šāda diagnoze nepastāv; ir konkrēti stāvokļi ar konkrētiem hormonu līmeņiem. Šo frāzi bieži izmanto, lai pārdotu piedevas vai izmeklējumus, kuru nepieciešamība nav pamatota.

Trešais ir vairogdziedzera mezglu un vēža sajaukšana. Mezgli vairogdziedzerī ir ļoti bieži, īpaši sievietēm un ar gadiem, un lielākā daļa no tiem ir labdabīgi. Lēmumu par biopsiju pieņem pēc ultrasonogrāfijas pazīmēm, nevis pēc mezgla esamības fakta.

Pirmā praktiski svarīgā lieta ir analīžu laiks. Kortizolu nosaka no rīta, jo vakarā tā līmenis dabiski ir zems; vairogdziedzeri stimulējošā hormona līmenis arī svārstās diennakts laikā; dzimumhormonus sievietēm vērtē atbilstoši cikla dienai. Tāpēc analīze, kas nodota „kad sanāca”, bieži ir nederīga, un ārsts to lūdz atkārtot.

Otrā lieta ir medikamentu ietekme. Daudzi ikdienā lietoti līdzekļi, tostarp glikokortikoīdi, hormonālie kontracepcijas līdzekļi, biotīnu saturošas uztura bagātinātāji un daži psihiatriskie medikamenti, maina hormonu analīžu rezultātus vai to mērīšanas metodi. Par visu lietoto ir jāpastāsta ārstam pirms analīžu nodošanas.

Trešā lieta ir tā, ka endokrīnā un nervu sistēma nav nodalāmas. Hipotalāms vienlaikus pieder abām, stress caur to tieši ietekmē kortizola izdali, un ilgstošs miega trūkums maina glikozes vielmaiņu. Tāpēc endokrīno slimību ārstēšanā miegs, kustība un stresa vadība nav papildinājums, bet ārstēšanas sastāvdaļa.