Glans: dzimumlocekļa galviņas uzbūve un funkcija

Aprakstot izmaiņas, urologi izmanto precīzus apzīmējumus, jo dažādām galviņas daļām raksturīgas dažādas problēmas. Tabulā apkopotas biežāk minētās struktūras.

Katra no šīm daļām ir arī tipiska noteiktu sūdzību vieta, tāpēc ārstam ir svarīgi, kur tieši ir apsārtums, plaisa vai izaugums.

Galviņu ar asinīm apgādā galvenokārt dzimumlocekļa muguras artērijas (arteriae dorsales penis), kas atzarojas no iekšējās kaunuma artērijas, kamēr kavernozos ķermeņus pilda dziļās jeb kavernozās artērijas. Šis dalījums ir klīniski būtisks: ja dzimumlocekļa mugurpusē tiek traucēta asinsrite, galviņa var ciest pat tad, kad pārējais orgāns tiek apasiņots pietiekami.

Venozās asinis no galviņas plūst uz retrokoronālo pinumu un tālāk uz dziļo muguras vēnu. Jutību nodrošina dzimumlocekļa muguras nervs (nervus dorsalis penis), kaunuma nerva (nervus pudendus) zars, kas nāk no krustu daļas segmentiem. Galviņā ir daudz brīvu nervu galu un specializētu genitālo ķermenīšu, un to blīvums ir lielāks nekā lielākajā daļā ādas.

Autonomā inervācija nāk no iegurņa pinuma. Parasimpātiskās šķiedras izraisa asinsvadu paplašināšanos un erekciju, simpātiskās nodrošina sēklas izmešanu un pēc tam atgriešanos mierā. Tāpēc iegurņa operācijas vai muguras smadzeņu bojājumi var ietekmēt gan jutību, gan erekciju.

Erekcija sākas ar asinsvadu paplašināšanos kavernozajos ķermeņos. Tos apņem bieza šķiedraina apvalka jeb baltās membrānas (tunica albuginea) kārta, kas neļauj audiem izplesties, tāpēc spiediens tajos kļūst augsts un orgāns kļūst ciets. Sūkļveida ķermenim un galviņai šī apvalka kārta ir daudz plānāka, tāpēc tie piepildās, bet paliek elastīgi.

Rezultātā erekcijas laikā galviņa ir pilnasinīga un palielināta, bet uz taustes manāmi mīkstāka nekā dzimumlocekļa stumbrs. Tas nav trūkums, bet nepieciešamība. Ja priapisma vai traumas gadījumā spiediens sūkļveida ķermenī kļūst patoloģiski augsts, urīnizvadkanāls var tikt saspiests.

• Kavernozie ķermeņi nodrošina cietumu un stingrību.
• Sūkļveida ķermenis un galviņa nodrošina kanāla caurlaidību.
• Galviņas mīkstums erekcijas laikā ir normāla parādība.
• Ilgstoša, vairākas stundas nepārejoša un sāpīga erekcija ir neatliekams stāvoklis.

Embrionālajā attīstībā ārējie dzimumorgāni veidojas no dzimumpauguriņa. Vīriešu virzienā pauguriņš izaug garumā, urīnizvadkanāla plāksne saslēdzas caurulītē, un pauguriņa galā izveidojas galviņa. No ādas krokas ap galviņu izaug priekšāda, kas jaundzimušajam gandrīz vienmēr ir cieši saaugusi ar galviņas virsmu.

Tāpēc zīdainim un mazam bērnam priekšādas neatvelkamība parasti ir fizioloģiska, nevis slimība. Saaugumi laika gaitā atdalās paši, un lielākajai daļai zēnu priekšāda kļūst atvelkama pirms pusaudža vecuma, taču laiks katram atšķiras. Priekšādas atvilkšana ar spēku ir kaitīga: tā rada plaisas, un dzīstot var izveidoties rētaina, patiesi sašaurināta priekšāda.

Ja urinēšanas laikā priekšāda uzpūšas, ja atkārtojas iekaisumi vai ja pusaudzim priekšāda joprojām nav atvelkama un tas rada sūdzības, jāvēršas pie bērnu ķirurga vai urologa. Ne visos gadījumos vajadzīga operācija; bieži pietiek ar vietējām ziedēm un pareizu higiēnu.

Balanīts ir galviņas iekaisums, bet balanopostīts ir galviņas un priekšādas iekaisums kopā. Izpaužas ar apsārtumu, niezi, dedzināšanu, izdalījumiem un dažkārt sāpēm urinējot. Cēlonis var būt sēnīšu infekcija, baktērijas, kairinājums no ziepēm vai ādas slimība, un atkārtoti iekaisumi pieaugušam vīrietim ir iemesls pārbaudīt cukura līmeni asinīs.

Fimoze ir priekšādas sašaurinājums, kas neļauj to atvilkt, savukārt parafimoze ir stāvoklis, kad atvilkta un sašaurināta priekšāda paliek aiz vainaga, nospiež galviņu un traucē asins un limfas atteci. Galviņa uzpampst, kļūst sāpīga un tumšāka. Tas ir neatliekams stāvoklis, kurā jādodas uz neatliekamās palīdzības nodaļu bez gaidīšanas.

Retāk sastopamas, bet nozīmīgas ir sklerozējošais ķērpis, kas rada bālus, sacietējušus laukumus un var sašaurināt gan priekšādu, gan urīnizvadkanāla atveri, kā arī dzimumlocekļa vēzis, kas parasti izpaužas kā nedzīstoša čūla vai izaugums un bieži saistīts ar cilvēka papilomas vīrusa infekciju. Ar šīm problēmām strādā urologs un dermatovenerologs, bet audzēja aizdomu gadījumā nepieciešama biopsija.

• Nedzīstoša čūla vai sacietējums, kas saglabājas vairāk nekā dažas nedēļas.
• Pēkšņa, stipra galviņas pietūkšana ar sāpēm un krāsas maiņu.
• Atkārtoti iekaisumi bez skaidra iemesla.
• Asiņošana no urīnizvadkanāla vai apgrūtināta urinēšana.
• Jauni izaugumi, kas aug vai asiņo.

Pamatā ir apskate. Ārsts vērtē galviņas krāsu, virsmu, izdalījumus, priekšādas atvelkamību, urīnizvadkanāla atveres stāvokli un blakus esošo cirkšņa limfmezglu lielumu. Ja ir izdalījumi vai aizdomas par seksuāli transmisīvu infekciju, ņem uztriepi un veic attiecīgās analīzes.

Ādas izmaiņu gadījumā ārsts var izmantot dermatoskopu, bet noturīgu vai aizdomīgu bojājumu gadījumā vienīgā droši atbildošā metode ir biopsija. Asinsrites novērtēšanai erektilās disfunkcijas gadījumā izmanto Doplera ultrasonogrāfiju. Attēldiagnostika ar magnētisko rezonansi tiek lietota galvenokārt audzēju izplatības noteikšanai.

1. Saruna par sūdzību ilgumu, seksuālo anamnēzi un lietotajiem līdzekļiem.
2. Apskate ar uzmanīgi atvilktu priekšādu, ja tas iespējams bez sāpēm.
3. Uztriepes vai analīzes infekcijas apstiprināšanai.
4. Cukura līmeņa pārbaude atkārtotu iekaisumu gadījumā.
5. Biopsija, ja bojājums nedzīst vai izskatās aizdomīgs.

Visbiežāk nekaitīgas anatomiskas iezīmes tiek uzskatītas par slimību. Pērļveida papulas ir sīki, vienāda lieluma, gaiši izvirzījumi, kas izvietoti regulārā rindā gar vainaga malu; tie nav infekcija, nav lipīgi un ārstēšanu neprasa. Dzimumorgānu kārpas turpretī ir nevienmērīgas, izvietotas nejauši un var augt, tāpēc tās vērtē ārsts.

Fordisa punktiņi ir redzami tauku dziedzeri, kas izskatās kā sīki dzelteni graudiņi, un arī tie ir normas variants. Smegma, kas uzkrājas vainaga vagā, sastāv no atmirušām epitēlija šūnām un tauku izdalījumiem, un tā nav ne infekcija, ne izdalījumi, bet gan higiēnas jautājums.

Bieži tiek sajaukta arī fimoze ar parafimozi. Pirmā ir hroniska un plānveidīgi risināma, otrā ir akūta un bīstama. Vēl viena nepatiesa doma ir tā, ka galviņa būtu skrimšļa vai kaula veidojums; cilvēkam dzimumloceklī kaula nav, lai gan daudziem zīdītājiem tāds ir.

Galviņas jutība nav tikai daudzums, bet arī veids. Ādā, kas klāj pirkstu galus, dominē receptori, kas precīzi atpazīst virsmas formu un tekstūru; galviņā daudz lielāku daļu veido brīvie nervu gali un īpaši genitālie ķermenīši, kas labāk reaģē uz spiedienu, stiepšanos un vibrāciju nekā uz smalku detaļu. Tāpēc galviņa nav jutīgāka tādā nozīmē, ka atpazītu smalkākas formas, bet gan citādi jutīga.

No tā izriet praktisks secinājums. Jutības izmaiņas pēc traumām, operācijām vai ilgstošas cukura diabēta izraisītas nervu bojāšanas bieži izpaužas nevis kā pilnīgs nejutīgums, bet kā mainīta sajūtu kvalitāte, kas pacientam ir grūti aprakstāma. Ja šādas sūdzības parādās, tās ir vērts izstāstīt ārstam tieši šādi, jo tas palīdz atšķirt nervu problēmu no asinsrites problēmas.