Hipofīze un virsnieres: kā darbojas HPA ass

Viss sākas hipotalāmā, kas saņem informāciju par asins hormonu līmeni, diennakts laiku, iekaisuma signāliem un psiholoģisku slodzi. Atbilde ir kortikoliberīna izdale portālajos asinsvados.

1. Hipotalāms izdala kortikoliberīnu hipofīzes portālajā asinsritē.
2. Hipofīzes priekšējās daivas šūnas izdala AKTH vispārējā asinsritē.
3. AKTH saistās ar virsnieru garozas receptoriem un pastiprina holesterīna pārvēršanu steroīdos.
4. Virsnieru garoza izdala kortizolu, kas ar asinīm sasniedz visus audus.
5. Kortizols nomāc gan hipotalāmu, gan hipofīzi, un signāls apsīkst.
6. Pie jaunas slodzes cikls atkārtojas no sākuma.

Kortizols ir izdzīvošanas hormons, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt glikozi smadzenēm situācijā, kad uzturs nav pieejams vai organisms ir slodzē. Tas pastiprina glikozes veidošanu aknās, samazina glikozes uzņemšanu perifērajos audos, mobilizē aminoskābes no muskuļiem un taukskābes no taukaudiem.

Otrs uzdevums ir iekaisuma un imūnās atbildes ierobežošana. Tieši uz šīs īpašības balstās glikokortikoīdu plašā lietošana medicīnā. Trešais, mazāk pamanītais uzdevums ir asinsvadu tonusa uzturēšana: bez kortizola asinsvadi slikti reaģē uz adrenalīnu, un asinsspiediens krīt.

Kortizola izdalē ir izteikts diennakts ritms. Līmenis sāk celties nakts otrajā pusē, sasniedz augstāko punktu neilgi pēc pamošanās un pakāpeniski krītas dienas gaitā. Tāpēc analīzes laiks ir izšķirošs: viens un tas pats skaitlis no rīta un vakarā nozīmē pilnīgi atšķirīgas lietas.

Izplatīts pārpratums ir tas, ka hipofīze vada visu, ko ražo virsnieres. Patiesībā divas svarīgas virsnieru funkcijas darbojas citādi, un šo atšķirību nesaprašana noved pie nepareizas analīžu interpretācijas.

• Aldosteronu galvenokārt regulē nieru renīna un angiotenzīna sistēma un kālija līmenis asinīs.
• Virsnieru serdes adrenalīnu izdala tiešas simpātiskās nervu sistēmas komandas rezultātā.
• AKTH tomēr netieši ietekmē serdi, jo augsts kortizola līmenis vietējā asinsritē veicina adrenalīna veidošanu.
• Tāpēc hipofīzes izcelsmes virsnieru mazspējā kālijs parasti ir normāls, bet Adisona slimībā paaugstināts.

Virsnieru nepietiekamība var rasties no paša dziedzera bojājuma vai no hipofīzes komandas trūkuma. Simptomi daļēji sakrīt, bet svarīgākās pazīmes atšķiras, un tas nosaka ārstēšanu.

Augļa virsnieres ir neparasti lielas un satur īpašu augļa zonu, kas ražo priekšvielas placentas estrogēnu veidošanai. Pēc dzimšanas šī zona strauji sarūk, un virsnieres uz laiku kļūst salīdzinoši mazas.

Ap septīto līdz astoto dzīves gadu virsnieru garozas iekšējais slānis sāk izdalīt vairāk vāju vīrišķo hormonu. Tas izpaužas kā pirmā paduses un kaunuma apmatojuma parādīšanās un ķermeņa smaržas maiņa, un tas notiek neatkarīgi no dzimumdziedzeru nobriešanas.

Ar gadiem kortizola diennakts ritms kļūst plakanāks un nakts līmenis augstāks, kas daļēji izskaidro vecāku cilvēku vieglāko miegu. Grūtniecības laikā kopējais kortizols palielinās, jo aknās veidojas vairāk to saistošās olbaltumvielas, tāpēc analīžu rezultāti šajā periodā jāvērtē īpaši piesardzīgi.

Kortizola pārpalikums rada ķermeņa vidusdaļas aptaukošanos ar tievām rokām un kājām, apaļu seju, plānu ādu ar violetām strijām, augstu asinsspiedienu, augstu cukura līmeni, kaulu retināšanos un muskuļu vājumu. Ja cēlonis ir AKTH ražojošs hipofīzes audzējs, runa ir par Kušinga slimību, bet visbiežākais kortizola pārpalikuma iemesls praksē ir ilgstoša glikokortikoīdu lietošana zāļu veidā.

Kortizola trūkums izpaužas ar izteiktu nespēku, svara zudumu, sliktu dūšu, zemu asinsspiedienu un sāļa ēdiena tieksmi. Virsnieru krīze ir dzīvībai bīstams stāvoklis ar strauju asinsspiediena kritumu, vemšanu un apziņas traucējumiem, un tā prasa neatliekamu palīdzību.

Ar šiem traucējumiem strādā endokrinologs, bet hipofīzes audzēju gadījumā iesaistās arī neiroķirurgs un oftalmologs, jo augošs audzējs spiež uz redzes nervu krustojumu. Nekavējoties jāsauc palīdzība, ja cilvēkam ar zināmu virsnieru mazspēju sākas vemšana, drudzis vai apjukums, kā arī ja pēc ilgstošas hormonu lietošanas to pēkšņa pārtraukšana izraisa smagu vājumu.

Izmeklēšanas loģika ir divpakāpju: vispirms tiek noskaidrots, vai hormona ir par daudz vai par maz, un tikai pēc tam, kurā ass līmenī ir cēlonis. Attēldiagnostika nāk pēdējā, jo nejauši atrasti nelieli veidojumi hipofīzē un virsnierēs ir bieži un paši par sevi neko nepierāda.

• Rīta kortizols asinīs kā pirmais orientieris.
• AKTH noteikšana, kas parāda, vai problēma ir hipofīzē vai pašās virsnierēs.
• Stimulācijas tests ar sintētisku AKTH, kas pārbauda virsnieru rezervi.
• Nomākšanas tests ar deksametazonu, ja ir aizdomas par kortizola pārpalikumu.
• Siekalu kortizols vēlu vakarā, kas parāda, vai saglabājies diennakts ritms.
• Hipofīzes magnētiskā rezonanse un virsnieru datortomogrāfija cēloņa precizēšanai.

Pirmā sajaukšana ir starp Kušinga slimību un Kušinga sindromu: sindroms ir jebkurš kortizola pārpalikums, slimība ir tikai tā forma, kuru izraisa hipofīzes audzējs. Otrā ir starp hronisku nogurumu un virsnieru darbības traucējumiem. Plaši izplatītais apzīmējums par „virsnieru nogurumu“ nav atzīta diagnoze, un nogurums vien nav pamats hormonu lietošanai, jo nepamatota glikokortikoīdu lietošana pati nomāc asi.

Mazāk zināma, bet praktiski ļoti svarīga lieta ir tā, ka jebkuras ilgstoši lietotas glikokortikoīdu zāles, arī locītavā ievadītas vai lielās devās uz ādas uzklātas, nomāc hipotalāma un hipofīzes signālu. Virsnieru garoza šādā klusumā pamazām sarūk, un pēc zāļu pārtraukšanas tai nepieciešamas nedēļas vai mēneši, lai atsāktu pilnvērtīgu darbu. Tieši tāpēc šādas zāles pārtrauc pakāpeniski un tikai pēc ārsta norādījumiem, un tieši tāpēc slimības vai operācijas laikā šādiem cilvēkiem devu uz laiku palielina, nevis samazina.