Iliofemorālā saite: stiprākā saite ķermenī

Saite sākas šaurā kopējā vietā zem zarnkaula priekšējās apakšējās izciļņa (spina iliaca anterior inferior) un no locītavas kausiņa priekšējās malas. No turienes tā vēdekļveidīgi paplašinās uz leju un sāniem.

Augšējā jeb sānu josla iet horizontālāk un piestiprinās augšstilba kaula lielā grozītāja priekšpusē un starpgrozītāju līnijas augšdaļā. Apakšējā jeb iekšējā josla iet stāvāk lejup un piestiprinās starpgrozītāju līnijas apakšējā galā, tuvu mazajam grozītājam. Vidusdaļa starp abām joslām ir plānāka, un tieši tur kapsula ir visvājākā.

• Sākums: zarnkaula priekšējā apakšējā izcilnis un acetabulum priekšējā mala.
• Augšējā josla: uz lielā grozītāja priekšpusi, iztur lielākās slodzes.
• Apakšējā josla: uz starpgrozītāju līnijas apakšējo galu.
• Forma: apgriezts Y burts jeb gulošs V ar šauru virsotni augšā.
• Attiecības: priekšā to šķērso gūžas un jostas muskuļa cīpsla ar gļotsomiņu starpā.

Ja cilvēks stāv mierīgi un nedaudz atgāžas, ķermeņa smaguma līnija pārvietojas aiz gūžas asīm. Iegurnis sāk slīdēt atpakaļ, un priekšējās saites nospriegojas. Nospriegojusies iliofemorālā saite šo kustību aptur mehāniski, bez muskuļu darba.

Tieši tādēļ cilvēks var nostāvēt stundām, nejūtot gūžas muskuļu nogurumu tā, kā, piemēram, ceļgalos pussaliektā stāvoklī. Blakus efekts ir tas, ka ilgstoša stāvēšana ar pārliektu muguru pārslogo kapsulu un var radīt trulas sāpes cirksnī un gūžas priekšpusē.

Šo pašu mehānismu izmanto arī izmeklēšanā. Tā sauktais Tomasa tests balstās uz to, ka, pievelkot vienu ceļgalu pie krūtīm, iegurnis pagriežas un otrā kāja, ja gūžas priekšpuses struktūras ir saīsinātas, paceļas no galda. Tas ļauj atšķirt muskuļu saīsinājumu no pašas kapsulas stīvuma.

Visas trīs gūžas kapsulārās saites ir spirāliskas un savelkas, kad locītava tiek iztaisnota. Šo parādību dažkārt sauc par ieskrūvēšanās mehānismu: iztaisnošanas beigās kaula galva tiek ciešāk iespiesta kausiņā.

Gūžas izmežģījums pieaugušajam parasti ir smagas traumas sekas, visbiežāk, kad saliekts ceļgals autoavārijā atsitas pret paneli un spēks pa augšstilba kaulu tiek nodots uz aizmuguri. Rezultātā galva izslīd atpakaļ, jo aizmugurē kapsula ir vājāka.

Uz priekšu izmežģījums notiek daudz retāk, un viens no iemesliem ir tieši iliofemorālās saites biezums un tās izdevīgais novietojums. Vienlaikus tieši šī saite ir tā, ko ortopēds izmanto, lai izmežģījumu ievietotu atpakaļ: saites nospriegošana un atlaišana noteiktās pozīcijās palīdz virzīt galvu atpakaļ kausiņā.

Izmežģījums ir neatliekams stāvoklis. Jo ilgāk galva paliek ārpus kausiņa, jo lielāks ir risks, ka tiks traucēta tās asinsapgāde un vēlāk attīstīsies kaula galvas bojāeja.

Zīdainim gūžas kapsula ir vaļīgāka un kausiņš seklāks, tāpēc iespējama gūžas locītavas attīstības displāzija. Ja to atklāj agri, ārstēšana ar stāvokļa fiksāciju ļauj kausiņam nobriest pareizi; ja to atklāj vēlu, iespējas ir ierobežotākas un biežāk vajadzīga operācija. Tieši tāpēc zīdaiņiem gūžas pārbauda profilaktiski.

Pusaudža gados, īpaši sportojot ar spēcīgu gūžas saliecēju darbību, no zarnkaula priekšējās apakšējās izciļņa var atrauties kaula gabaliņš, jo augšanas zona tur vēl nav nostiprinājusies. Pieaugušajam tajā pašā vietā biežāk tiek bojāta cīpsla, nevis kauls.

Vēlākos gados kapsula sabiezē un kļūst mazāk izstiepjama. Gūžas artrozes gadījumā kapsula saraujas, kustību apjoms samazinās, un cilvēks sāk iet ar mazāku soli, jo gūža vairs neiztaisnojas pilnībā.

Izolēts šīs saites plīsums ir reta parādība, jo tā ir ļoti izturīga; daudz biežāk tā tiek bojāta kopā ar locītavas izmežģījumu vai kapsulas plīsumu. Praksē biežāk sastopama ir pretēja problēma: saite kļūst pārāk vaļīga vai tiek ķirurģiski pārgriezta un neatjaunota.

Šādā situācijā rodas tā sauktā gūžas mikronestabilitāte: sāpes cirksnī, nedrošības sajūta, ķeršanās sajūta locītavā, sūdzības pasliktinās, kāju izstiepjot atpakaļ un pagriežot uz āru. To biežāk novēro cilvēkiem ar iedzimti vaļīgām saitēm, vingrotājiem un dejotājiem, kā arī pēc gūžas artroskopijas.

Ar šādām sūdzībām strādā ortopēds traumatologs, vēlams ar pieredzi gūžas locītavas ķirurģijā, kopā ar fizikālās medicīnas ārstu un fizioterapeitu. Neatliekami ortopēds jāapmeklē gadījumā, ja pēc traumas kāja nav noslogojama vai ir mainījusies tās forma un stāvoklis.

Pati saite parastā rentgenogrammā nav redzama, tāpēc tā tiek vērtēta netieši un ar magnētiskās rezonanses palīdzību.

1. Sūdzību noskaidrošana: kur sāp, kādā kustībā, vai ir nedrošības sajūta.
2. Gaitas un stājas novērtējums, tostarp iegurņa noliece.
3. Kustību apjoma un īpašu provokācijas testu veikšana, kas apvieno iztaisnošanu un ārējo rotāciju.
4. Iegurņa un gūžas rentgenogramma, lai izslēgtu artrozi, displāziju un kaula formas novirzes.
5. Magnētiskā rezonanse, vajadzības gadījumā ar kontrastvielu locītavā, lai redzētu kapsulu, saiti un locītavas skrimšļa apmali.
6. Diagnostiska vietēja injekcija, lai pārliecinātos, ka sāpju avots ir tieši locītavā.

Sāpes gūžas priekšpusē un cirksnī var nākt no vairākām struktūrām, kas atrodas dažu centimetru attālumā cita no citas. Tieši tāpēc pašdiagnostika šeit ir īpaši neuzticama.

• Augšstilba un iegurņa saskares saspiedums: sāpes cirksnī, saliecot un pagriežot gūžu uz iekšu.
• Gūžas un jostas muskuļa cīpslas pārslodze: sāpes pastiprinās, paceļot iztaisnotu kāju.
• Cirkšņa trūce: izspiedums, kas pieaug, sasprindzinoties vai klepojot.
• Pievilcējmuskuļu piestiprināšanās vietas bojājums: jutīgums pie kaunuma kaula.
• Mugurkaula jostas daļas izraisītas sāpes: izstaro lejup pa kāju, bieži ar nejutīgumu.
• Gūžas artroze: pakāpeniska kustību ierobežošanās ar rīta stīvumu.

Gūžas artroskopijas pieredze mainīja attieksmi pret šo saiti. Lai ar instrumentiem iekļūtu locītavā, kapsula ir jāpāršķeļ, un šī griezuma līnija iet tieši caur iliofemorālo saiti. Agrāk kapsulu bieži atstāja neaizšūtu, uzskatot to par nebūtisku. Kad daļai pacientu pēc tehniski veiksmīgas operācijas saglabājās sāpes un nedrošības sajūta, kļuva skaidrs, ka kapsulas atjaunošana ir daļa no operācijas, nevis izvēles jautājums.

Otrs mazāk pieminēts aspekts ir šīs saites loma pēc gūžas endoprotezēšanas. Operācijas pieeja nosaka, vai priekšējā kapsula tiek saglabāta, un tas savukārt ietekmē, kādās pozīcijās pacientam jāuzmanās pirmajās nedēļās. Tieši tāpēc ieteikumi pēc operācijas dažādiem pacientiem var atšķirties, un tie vienmēr jāprasa savam operējošajam ārstam, nevis jāpārņem no paziņām.