TJG Online
Ēdiens un gatavošana

Kas ir īru bekons un ar ko tas atšķiras?

Īsā atbilde

Īru bekons ir sālīta cūkas muguras gaļa ar taukainu maliņu, sagriezta biezās šķēlēs un apcepta tikai līdz gatavībai, nevis līdz kraukšķīgumam. Īrijā un Lielbritānijā to vienkārši sauc par bekonu jeb rashers, un Latvijas veikalā tuvākais radinieks ir nevis „bekons“, bet sālīta vai kūpināta karbonāde.

Atšķirība slēpjas cūkas anatomijā. Amerikāņu tipa bekons, kas dominē arī Latvijas veikalu plauktos, ir no vēdera daļas: daudz tauku slāņu, tāpēc tas cepot saraujas un kļūst kraukšķīgs. Īru bekons ir no muguras, tas ir, no tās pašas gaļas, ko šeit sauc par karbonādi, ar plānu tauku maliņu gar malu. Rezultāts ir gaļīga, mīksta šķēle, kas vairāk līdzinās šķiņķim nekā kraukšķīgai strēmelei.

No tā izriet praktiskā gatavošanas atšķirība. Vēdera bekonu var mest uz karstas pannas un aizmirst; muguras bekons uz karstas pannas kļūst sauss un sīksts dažu minūšu laikā. Pareizā pieeja ir vidēja uguns, neliels tauku daudzums, cepšana līdz zeltainam katrai pusei, un tauku maliņu vispirms uz brīdi piespiež pie pannas, lai tā izkūst.

Īru brokastīs bekons ir viens no elementiem līdzās olai, desiņām, ceptiem tomātiem, pupiņām un asinsdesai. Pavisam cits ēdiens ir vārīts bekons ar kāpostiem, ko gatavo nevis no šķēlēm, bet no vesela sālīta gabala, ilgi vārot. Tas ir īru tradicionālās virtuves pamatēdiens, un šķēles tam neder.

Latvijas virtuvei šis produkts nav svešs. Sālītas un kūpinātas cūkgaļas tradīcija šeit ir sena, un kūpināta karbonāde pēc grieziena un tekstūras ir tuvākais vietējais atbilsmes variants. Galvenā atšķirība ir kūpinājuma pakāpe: īru bekons bieži ir tikai viegli sālīts un vāji kūpināts vai pavisam nekūpināts.

Ko meklēt Latvijas veikalā

Ejiet nevis pie fasētajām bekona strēmelēm, bet pie gaļas letes un prasiet karbonādi ar tauku maliņu, vai arī gatavu sālītu vai kūpinātu karbonādi. Griezums ap 4 līdz 6 milimetriem ir tuvs īru rashers biezumam; plānas šķēles neļaus sajust atšķirību.

Ja gribas pagatavot pašam, mehānika ir vienkārša, bet precīza: gaļu nosver, sāls daudzumu rēķina procentos no svara, tur ledusskapī noteiktu dienu skaitu un pēc tam noskalo un apžāvē. Rozā krāsu un raksturīgo garšu dod nitrītsāls, un tieši to nedrīkst likt „pēc acumēra“, jo pārmērība ir kaitīga. Ja gatavojat mājās, ir jāievēro pārbaudīta recepte ar precīziem svariem, nevis aptuveni norādījumi.

Ar ko to jauc

Četri produkti tiek sajaukti regulāri. Bekons ir sālīta, parasti necepta cūkgaļa, ko cep pirms ēšanas. Šķiņķis ir sālīta vai kūpināta cūkas šuncka, bieži jau gatavs ēšanai. Speķis ir tīri tauki ar plānu gaļas slāni. Karbonāde ir muguras gaļa kā izcirtnis, kas var būt gan svaiga, gan sālīta.

Tests: nosakiet, no kuras cūkas daļas tas ir un vai produkts jau ir termiski apstrādāts. Vēders un necepts nozīmē amerikāņu tipa bekonu; mugura un necepta nozīmē īru vai brīvu tipa bekonu; kāja un gatavs nozīmē šķiņķi. Apzīmējums „Kanādas bekons“ ir Ziemeļamerikas tirdzniecības termins, ko pašā Kanādā tā nelieto.

Slazds, kas sabojā brokastis

Visbiežākā kļūda ir nopirkt muguras bekonu un cept to kā parasto: maksimālā uguns, gaidot kraukšķīgumu. Kraukšķīgs tas nekļūs, jo tauku tam nepietiek, toties kļūs sauss kā kartons. Otra kļūda ir pārāk plāns griezums, kas to pašu problēmu padara vēl ātrāku.

Cena nav liela naudā, bet ir liela iespaidā: cilvēki secina, ka īru bekons ir neveiksmīgs produkts, lai gan vaina ir pannas temperatūrā. Ja rezultāts vienreiz iznācis sīksts, nākamreiz samaziniet uguni un noņemiet no pannas brīdi agrāk, nekā šķiet vajadzīgs.

Godīgi par robežām

Tirdzniecības nosaukumi dažādās valstīs nav standartizēti, un viens un tas pats vārds var apzīmēt atšķirīgus izcirtņus. Vienīgais drošais veids ir skatīt sastāvu un izcirtņa norādi uz iepakojuma, nevis paļauties uz attēlu.

Mājas sālīšana un kūpināšana ir pārtikas drošības jautājums. Prasības par mājas apstākļos ražotu un pārdošanai paredzētu produktu, tostarp reģistrāciju, nosaka pārtikas uzraudzības iestāde, un pirms pārdošanas ar to ir jāsazinās.

Avoti