TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā Latvijā pieteikt maksātnespēju?

Īsā atbilde

Latvijā bankrota vietā lieto jēdzienu maksātnespējas process: to ierosina tiesa pēc pieteikuma saņemšanas, un procesu vada tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators. Fiziskajai personai process beidzas ar atlikušo saistību dzēšanu, ja tā godprātīgi izpildījusi saistību dzēšanas plānu.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu var pieteikt tad, ja parādnieks nespēj nokārtot nokavētās saistības un ir iestājusies kāda no likumā noteiktajām pazīmēm, piemēram, parāds pārsniedz noteiktu apmēru un termiņš ir nokavēts. Pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot mantas un ienākumu sarakstu, kreditoru sarakstu un kvīti par depozīta iemaksu, kura apmērs izteikts minimālajās mēneša algās. Process sastāv no divām daļām: bankrota procedūras, kurā pārdod parādnieka mantu un norēķinās ar kreditoriem, un saistību dzēšanas procedūras, kurā parādnieks regulāri atvēl daļu ienākumu kreditoriem.

Saistību dzēšanas procedūras ilgums ir atkarīgs no parādnieka ienākumu līmeņa attiecībā pret kopējo parādu apmēru: jo lielāku daļu izdodas atmaksāt, jo īsāks periods. Procedūras beigās neatmaksātās saistības dzēš, taču ne visas. Netiek dzēsti, piemēram, uzturlīdzekļu parādi, prasījumi par nodarīto kaitējumu un naudas sodi, un šo izņēmumu saraksts ir noteikts Maksātnespējas likumā.

Pirms pieteikuma ir vērts izvērtēt alternatīvas, jo maksātnespēja nav vienīgais ceļš. Ar kreditoriem var vienoties par maksājumu grafika maiņu, termiņa pagarināšanu vai kredīta brīvdienām; nodokļu parādiem Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt samaksas grafiku; strīdīgus parādus var apstrīdēt, un daļai prasījumu ir iestājies noilgums. Ja ienākumi ir pietiekami, lai segtu parādus vairāku gadu laikā, ārpustiesas risinājums parasti ir lētāks un ātrāks. Maksātnespēja ir piemērota tad, kad parādu apjoms objektīvi pārsniedz atmaksas spēju pat ar samazinātiem maksājumiem.

Juridiskās personas maksātnespējas process darbojas citādi: pieteikumu var iesniegt gan pats parādnieks, gan kreditors, gan atsevišķos gadījumos darbinieki, un administrators pārņem uzņēmuma vadību, pārdod mantu un sadala līdzekļus prasījumu apmierināšanas kārtībā. Darbiniekiem neizmaksātā alga daļēji tiek segta no darbinieku prasījumu garantiju sistēmas. Ja uzņēmums ir maksātspējīgs, bet nonācis finanšu grūtībās, piemērotāks var būt tiesiskās aizsardzības process, kurā ar kreditoriem vienojas par pārstrukturētu atmaksas plānu.

Maksātnespēju bieži jauc ar parādu piedziņu un ar ārpustiesas vienošanos. Zvērināts tiesu izpildītājs piedzen konkrētu parādu pēc tiesas sprieduma un saistības nedzēš, savukārt vienošanās ar banku par kredīta brīvdienām vai pārkreditāciju ir brīvprātīgs risinājums bez tiesas iesaistes. Maksātnespējas process ir smagāks solis: tas ietekmē kredītvēsturi, ierobežo darbību uzņēmumu vadībā un uz laiku ierobežo rīcību ar mantu.

Ko sagatavot pirms pieteikuma

Apkopojiet visus kredītlīgumus, parādu atgādinājumus, izziņas par ienākumiem, informāciju par īpašumiem un darījumiem pēdējos gados, jo administrators tos pārbauda. Darījumi, kas veikti īsi pirms procesa un kaitējuši kreditoriem, piemēram, mantas dāvināšana radiniekiem, var tikt apstrīdēti un atzīti par spēkā neesošiem.

Jārēķinās arī ar izmaksām: depozītu, administratora atlīdzību un procesa uzturēšanas izdevumiem. Tieši naudas trūkums depozītam praksē ir biežākais šķērslis, tāpēc to plāno jau iepriekš.

Kas notiek procesa laikā

Parādniekam ir pienākums sadarboties ar administratoru, sniegt patiesas ziņas, nodot mantu un informēt par ienākumu izmaiņām. Ziņu slēpšana vai mantas neuzrādīšana var novest pie procesa izbeigšanas bez saistību dzēšanas, un tad parādi paliek spēkā.

Vienlaikus process aptur kavējuma procentu pieaugumu un individuālās piedziņas darbības likumā noteiktajā kārtībā. Ja ir vienīgais mājoklis ar hipotēku, tā liktenis atkarīgs no ķīlas devēja un kreditora nostājas, tāpēc tieši šis jautājums pirms pieteikuma jāpārrunā ar juristu.

Kur meklēt oficiālo informāciju

Maksātnespējas procesa administratoru darbību uzrauga Maksātnespējas kontroles dienests, kas skaidro procesa gaitu un uztur informāciju par administratoriem. Ziņas par ierosinātajiem procesiem publicē maksātnespējas reģistrā un oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Tā kā sliekšņi, depozīta apmērs un procedūru termiņi laika gaitā mainās, aktuālie skaitļi jāpārbauda Maksātnespējas likumā un Maksātnespējas kontroles dienesta skaidrojumos. Sarežģītā situācijā, īpaši ja ir hipotēka vai saimnieciskā darbība, ieteicama jurista konsultācija.

Avoti