Kā mainās paredzamais mūža ilgums Latvijā?

Rādītāju aprēķina no mirstības tabulām. Statistiķi ņem konkrētā gada mirstības rādītājus katrā vecuma grupā un aprēķina, cik ilgi vidēji dzīvotu cilvēks, kuram visa dzīve paietu tieši ar šādu mirstību. Tāpēc tā nav prognoze konkrētam cilvēkam un pat ne prognoze visai jaundzimušo paaudzei: ja mirstība turpmāk samazināsies, reāli nodzīvotais laiks būs garāks. To rēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm un var aprēķināt arī noteiktā vecumā, piemēram, paredzamo mūža ilgumu 65 gadu vecumā, kas ir svarīgs pensiju sistēmas plānošanā.

Izmaiņas nosaka mirstības struktūra. Vēsturiski lielāko pieaugumu deva zīdaiņu un bērnu mirstības samazināšanās, vēlāk sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanās. Latvijā nozīmīgu lomu spēlē arī ārējie nāves cēloņi, proti, negadījumi, saindēšanās un pašnāvības, kā arī alkohola lietošana un smēķēšana, kas visvairāk skar darbspējas vecuma vīriešus. Īstermiņā rādītāju spēj strauji ietekmēt epidēmijas: pandēmijas gados paredzamais mūža ilgums samazinājās daudzās Eiropas valstīs, pēc tam atjaunojoties.

Latvijas būtiskākā iezīme ir liela atšķirība starp dzimumiem: sievietes vidēji dzīvo ievērojami ilgāk nekā vīrieši, un šī starpība ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Otra svarīga nianse ir veselīgi nodzīvoto mūža gadu rādītājs, kas parāda, cik no paredzamajiem gadiem cilvēks varētu nodzīvot bez ilgstošiem veselības ierobežojumiem. Tas mēdz būt ievērojami mazāks par kopējo paredzamo mūža ilgumu, un tieši tas ir svarīgs, runājot par aprūpes un ārstniecības sistēmas slodzi.

Rādītāju bieži jauc ar vidējo mirušo vecumu attiecīgajā gadā, kas ir pavisam cits lielums un atkarīgs no iedzīvotāju vecuma struktūras. Tāpat to jauc ar maksimālo cilvēka mūža ilgumu, kas praktiski nav mainījies. Salīdzinot valstis, jāuzmanās ar dažādu gadu datiem un ar atšķirīgām metodikām, tāpēc salīdzinājumiem drošāk izmantot Eurostat datubāzi, kur rādītāji ir saskaņoti.

Individuālā līmenī no šī rādītāja secinājumus izdarīt nevar, bet no tā, kas to veido, gan. Lielāko daļu priekšlaicīgās mirstības Latvijā veido sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības un ārējie cēloņi, un tieši šeit darbojas zināmi profilakses pasākumi: asinsspiediena un holesterīna kontrole, smēķēšanas atmešana, alkohola patēriņa samazināšana, regulāras kustības un dalība valsts apmaksātajās skrīninga programmās. Latvijā uzaicinājumus uz krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningu nosūta Nacionālais veselības dienests, un tie ir bez maksas atbilstošajās vecuma grupās. Par personisku risku vienmēr jārunā ar ģimenes ārstu.