TJG Online
Advokāti un likums

Kā norisinās civilprocess Latvijā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

ASV federālajiem civilprocesa noteikumiem Latvijā atbilst Civilprocesa likums, kas vienoti visā valstī nosaka, kā ceļ prasību, kā tiesa izskata lietu un kā spriedumu izpilda. Īpašu „federālo" un „štata" noteikumu dalījuma Latvijā nav.

Civilprocess ir kārtība, kādā tiesā risina strīdus starp privātpersonām un uzņēmumiem: par parādiem, līgumiem, īpašumu, mantojumu, ģimenes lietām un zaudējumu atlīdzību. Latvijā šo kārtību nosaka viens likums, un tas attiecas uz visām vispārējās jurisdikcijas tiesām. Pirmā instance parasti ir rajona vai pilsētas tiesa, apelācijas instance ir apgabaltiesa, bet kasācijas instance ir Augstākās tiesas Senāts, kurš pārbauda nevis faktus, bet tiesību normu piemērošanas pareizību.

Process sākas ar prasības pieteikumu. Tam ir obligāts saturs: puses un to dati, prasības priekšmets un summa, apstākļi un pierādījumi, uz kuriem prasība balstīta, kā arī skaidri formulēts lūgums tiesai. Pieteikumam pievieno dokumentu kopijas un maksājumu par valsts nodevu, kuras apmērs galvenokārt ir atkarīgs no prasības summas. Aktuālās likmes un atbrīvojumus nosaka Civilprocesa likums, tāpēc tie jāskatās likuma spēkā esošajā redakcijā, nevis kādā vecā rakstā.

Piekritība ir pirmais klupšanas akmens. Prasību parasti ceļ tiesā pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, taču atsevišķām lietu kategorijām likums paredz citu kārtību, un līgumā var būt vienošanās par konkrētu tiesu vai šķīrējtiesu. Otrs biežais klupšanas akmens ir noilgums: nokavēts termiņš var nozīmēt, ka pēc būtības pamatota prasība tiek noraidīta. Tāpēc datumi jānoskaidro pirms dokumentu rakstīšanas.

Ne katrs strīds jāved cauri pilnam procesam. Ja parāds ir skaidri dokumentēts, var izmantot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai brīdinājuma kārtību, kas ir ātrākas un lētākas. Nelielām prasībām likums paredz vienkāršotu procedūru, un daudzos gadījumos saprātīgākais ceļš ir mediācija vai izlīgums, ko tiesa apstiprina. Izlīgums ir izpildāms tāpat kā spriedums, bet parasti izmaksā daudzkārt lētāk un saglabā biznesa attiecības.

Dokumentu apriti pēdējos gados ir mainījis elektroniskais process. Tiesu portālā var iesniegt dokumentus, sekot lietas gaitai un saņemt tiesas nolēmumus elektroniski, un juridiskām personām elektroniskā saziņa ar tiesu ir kļuvusi par standartu. Tas nemaina procesuālos termiņus, tāpēc joprojām jāseko, kad dokuments uzskatāms par paziņotu: no šī brīža sāk skaitīt pārsūdzības termiņu.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās sākas izpilde, un tā ir atsevišķs posms. Tiesa izsniedz izpildu rakstu, kas jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš veic piedziņu no parādnieka mantas, konta vai ienākumiem, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus. Uzvarēts process bez izpildes bieži nedod neko, tāpēc jau pirms prasības celšanas ir vērts novērtēt, vai atbildētājam vispār ir manta, no kuras piedzīt.

Ko darīt pirms iešanas uz tiesu

Pirmais solis ir rakstiska pretenzija otrai pusei ar konkrētu prasījumu un termiņu. Tā bieži atrisina strīdu un jebkurā gadījumā kalpo par pierādījumu tam, ka esat mēģinājis vienoties. Otrais solis ir pierādījumu savākšana: līgumi, rēķini, maksājumu uzdevumi, sarakste, aktu un pieņemšanas dokumenti, fotoattēli. Pierādījumi izšķir lietu daudz biežāk nekā veiksmīga runa tiesas sēdē.

Trešais solis ir izmaksu aprēķins. Jārēķinās ar valsts nodevu, ar izdevumiem par ekspertīzēm un tulkojumiem, kā arī ar to, ka zaudējusī puse parasti sedz daļu otras puses tiesāšanās izdevumu. Ja ienākumi ir zemi, var pieteikties valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai, kuras piešķiršanu administrē Tiesu administrācija.

Kad noteikti vajadzīgs advokāts

Vienkāršā, dokumentāli skaidrā parāda lietā cilvēks bieži tiek galā pats. Advokāts vai pieredzējis jurists ir vajadzīgs tad, kad strīds ir par lielu summu, kad iesaistīti nekustamie īpašumi, uzņēmuma daļas vai bērnu intereses, kad otra puse jau ir ar pārstāvi vai kad lieta nonāk kasācijā, jo tur prasības dokumentu saturam ir īpaši stingras formas prasības.

Izvēloties pārstāvi, pārbaudiet, vai persona ir zvērinātu advokātu sarakstā, un vienojieties par atlīdzības modeli rakstiski. Skaidri jāvienojas arī par to, kas sedz tiesāšanās izdevumus un kā rīkoties izlīguma gadījumā, jo tieši šie jautājumi visbiežāk rada domstarpības ar pārstāvi procesa gaitā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti