TJG Online
Advokāti un likums

Kā rīkoties, ja darbā notikusi diskriminācija invaliditātes dēļ?

Īsā atbilde

Atšķirīga attieksme invaliditātes dēļ darba attiecībās ir aizliegta, un cietušais var vērsties pie darba devēja, Valsts darba inspekcijā, pie tiesībsarga vai tiesā. Galvenais praktiskais solis ir savlaicīgi savākt pierādījumus, jo prasības celšanai likumā noteikti salīdzinoši īsi termiņi.

Vispirms jāfiksē fakti. Noder darba līgums un amata apraksts, sarakste ar darba devēju, rīkojumi, darba grafiki, liecinieku vārdi, kā arī dokumenti, kas apliecina veselības stāvokli un noteiktos funkcionēšanas ierobežojumus. Invaliditāti Latvijā nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, un tās lēmums ir tas dokuments, uz kuru atsaucas gan darba devējs, gan iestādes.

Darba devējam ir pienākums nodrošināt saprātīgus pielāgojumus, ja tie neuzliek nesamērīgu slogu: piemēram, pielāgot darba vietu, darba laiku, iekārtas vai uzdevumu sadalījumu. Atteikums veikt šādus pielāgojumus pats par sevi var būt atšķirīgas attieksmes izpausme. Būtiski, ka strīdā par atšķirīgu attieksmi pierādīšanas pienākums lielā mērā gulstas uz darba devēju: ja darbinieks norāda apstākļus, kas rada aizdomas par diskrimināciju, darba devējam jāpierāda, ka rīcībai bijis objektīvs pamats.

Praktiskā secība ir šāda. Pirmkārt, uzrakstiet notikumu hronoloģiju ar datumiem un lieciniekiem, kamēr atmiņa ir svaiga. Otrkārt, iesniedziet darba devējam rakstisku iesniegumu, kurā lūdzat konkrētu pielāgojumu vai skaidrojumu par rīcību, un saglabājiet apstiprinājumu par iesniegšanu; mutiska saruna vēlāk nav pierādāma. Treškārt, ja atbildes nav vai tā neapmierina, vērsieties Valsts darba inspekcijā vai pie tiesībsarga. Ceturtkārt, paralēli noskaidrojiet termiņu prasības celšanai tiesā, jo, piemēram, uzteikuma apstrīdēšanai Darba likums paredz īsu termiņu, kas sākas no uzteikuma saņemšanas.

Pirms tiesas ir divas praktiskas iespējas. Valsts darba inspekcija pārbauda darba tiesību normu ievērošanu un var uzlikt darba devējam pienākumu novērst pārkāpumu; tiesībsargs izskata iesniegumus par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem un var sniegt atzinumu. Šīs iestādes strīdu par naudu neizšķir, tāpēc atlīdzību par zaudējumiem un morālo kaitējumu var prasīt tikai tiesā.

Prasības pieteikumā tiesai jānorāda, kurā tiesā to iesniedz, kas ir atbildētājs, kādi fakti notikuši, kāda tiesību norma pārkāpta un kāds ir prasījums, piemēram, atjaunot darbā, atzīt uzteikumu par spēkā neesošu vai piedzīt atlīdzību. Darbinieki prasībās, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, parasti ir atbrīvoti no tiesas izdevumiem, taču termiņi ir strikti, tāpēc konsultācija ar juristu vai arodbiedrību ir vērtīga jau pirmajā nedēļā.

Kur vērsties pēc palīdzības

Valsts darba inspekcija sniedz bezmaksas konsultācijas darba tiesību jautājumos un veic pārbaudes uzņēmumos. Tiesībsarga birojs izskata iesniegumus par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumiem un var iesaistīties arī tiesvedībā ar atzinumu.

Personām ar zemiem ienākumiem noteiktās lietu kategorijās pieejama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, ko administrē Tiesu administrācija. Arodbiedrības biedriem juridisko atbalstu parasti sniedz arodbiedrība, un tas ir viens no praktiskākajiem iemesliem, kāpēc tajā iestāties laikus.

Ko tiesa vērtē

Tiesa noskaidro, vai attieksme pret darbinieku bijusi mazāk labvēlīga nekā pret citiem salīdzināmā situācijā un vai tam bijusi saistība ar invaliditāti. Vērtē arī to, vai darba devējs ir izsvēris saprātīgus pielāgojumus un vai uzteikuma pamats ir pierādīts.

Iespējamie risinājumi ir atjaunošana darbā, izmaksa par darba piespiedu kavējumu, zaudējumu atlīdzība un atlīdzība par morālo kaitējumu, kuras apmēru nosaka tiesa, izvērtējot pārkāpuma smagumu. Katra lieta ir individuāla, tāpēc vispārīgs apraksts neaizstāj jurista vērtējumu.

Kā to novērst jau darba vietā

Vislabāk strādā rakstiska vienošanās par pielāgojumiem: kādi tie ir, kas tos nodrošina un kad tiks pārskatīti. Tā pasargā abas puses un vēlāk kalpo par pierādījumu, ka jautājums risināts pēc būtības.

Darba devējam ir vērts konsultēties ar arodveselības ārstu par darba vides pielāgošanu un noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā ir pieejams valsts atbalsts darba vietas pielāgošanai, ko noteiktās programmās administrē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Avoti