Biznesa ētika un tiesības ir divi savstarpēji saistīti termini, kas var pastāvēt neatkarīgi viens no otra, runājot par biznesu, tomēr krustojas dažādos būtiskos aspektos. Iemesls šim krustojumam var būt saistīts ar faktu, ka vairumā gadījumu ētiskie apsvērumi ir arī juridiski izpildāmi. Tomēr tas ne vienmēr tā ir, jo daži ētiski apsvērumi biznesā vairāk līdzinās nerakstītam kodeksam, kura pamatā ir pamata morāle, kas tiek uzskatīta par universālu.
Viens no piemēriem situācijai, kad biznesa ētika un tiesības krustojas, ir līgumu joma uzņēmējdarbībā. Morāle vai ētika nosaka, ka tad, kad divas vai vairākas puses par kaut ko vienojas, tām ir jāpilda vienošanās, ja vien nepastāv kāds vainu mīkstinošs apstāklis, kas nepamatoti apgrūtina vai pat neiespējamu līguma izpildi. Tomēr tas ne vienmēr tā ir, jo dažas līguma puses bieži vien atrod veidu, kā atbrīvoties no līguma izpildes. Par laimi šāda veida darbība ir ne tikai ētiski nepareiza, bet arī līgumtiesību pārkāpums, un cietušā puse var vērsties tiesā ar kompetentu jurisdikciju.
Uzņēmējdarbības ētika un tiesības krustojas arī nepatiesas pārstāvības jomā, kad kāds nepatiesi pasniedz būtisku faktu citai pusei ar nolūku panākt, lai persona šķirtos no kaut kā vērtīga. Piemērs tam ir gadījums, kad automašīnu pārdevējs klientam uzrāda lietotu automašīnu tā, it kā automašīna būtu pilnīgi jauna, liekot klientam maksāt jaunas automašīnas cenu par lietotu. Skaidrs, ka šāda rīcība ir ētiski nosodāma, kā arī juridiski sodāma. Šis ir tikai viens no dažādajiem gadījumiem, kad biznesa ētika un tiesību akti saskaras.
Dažās valstīs ir stingri likumi, kas nosaka minimālo algu, kas darba devējam ir likumīgi pilnvarota maksāt saviem darbiniekiem. Tomēr tas neliedz dažiem darba devējiem meklēt veidus, kā apiet šo likumu. Šādā gadījumā neētisks darba devējs var nodarbināt dažus cilvēkus, pamatojoties uz viņu apstākļiem, un izmantot to kā līdzekli, lai samaksātu viņiem mazāk, nekā viņi ir pelnījuši par sniegto pakalpojumu. Piemērs varētu būt lauksaimnieks, kurš algo dažus nelegālos imigrantus darbam fermā un nolemj izmantot savu nelegālo statusu kā līdzekli, lai samaksātu viņiem daudz mazāk par minimālo algu. Šādi rīkojoties, darba devējs būtu rīkojies gan nelikumīgi, gan neētiski, vispirms pieņemot darbā darbiniekus un pēc tam arī viņiem par maz atalgojot.
SmartAsset.