Stresa ietekme uz ķermeni ir daudzveidīga un ir riska faktori vairākiem medicīniskiem stāvokļiem. Tomēr nelielam stresam, īpaši bīstamā situācijā, var būt noteiktas labvēlīgas sekas. Bieži tiek lasīts par cilvēkiem, kuri stresa apstākļos spēj paveikt neparastas lietas, piemēram, pacelt automašīnas, lai atbrīvotu iesprostotos bērnus. No otras puses, pastāvīgs vai hronisks stress bieži vien ir saistīts ar veselības apdraudējumiem, nevis ieguvumiem.
Kad cilvēks piedzīvo stresu, tas nekavējoties ietekmē ķermeni. Smadzenes sāk ražot augstāku hormonu līmeni, piemēram, adrenalīnu, kortizolu un kortizonu. Tas arī aptur tādu ķīmisko vielu kā dopamīna un augšanas hormona ražošanu. Šie pēdējie hormoni, īpaši dopamīns, ir nepieciešami garastāvokļa līdzsvaram.
Citas stresa ietekmes uz ķermeni ir palielināta sirdsdarbība, ātra elpošana un asins plūsmas novirzīšana uz muskuļiem un smadzenēm. Normālai gremošanas sistēmai ir tendence palēnināties, jo gremošanas traktā tiek novirzīta mazāka asins plūsma. Izdalās arī ķimikālijas, kas palīdz veidot trombocītus, un var novērot svīšanu un saspringtus muskuļus kā stresa izraisītus.
Stress rodas ne tikai sliktās vai bīstamās situācijās, bet arī laimīgās vai aizraujošās situācijās. Piemēram, braucot ar ātru amerikāņu kalniņu, ķermenis ātri nonāk saspringtā stāvoklī, pat ja brauciens patīk. Brīdinājumi aizraujošos braucienos par nebraukšanu amerikāņu kalniņos, ja kādam ir sirds slimības, ir pamatota iemesla dēļ. Iespējams, nav laba ideja noslogot sirdi ar pēkšņi paaugstinātu sirdsdarbības ātrumu un lielāku asins recekļu veidošanās risku. Tas var izraisīt pēkšņas letālas aritmijas, sirdslēkmi vai insultu.
Stresam ir arī kumulatīvā ietekme uz ķermeni. Jo ilgāk un biežāk cilvēks piedzīvo stresu, jo lielāka iespēja, ka viņam sāksies veselības problēmas. Dažas ilgstošas stresa sekas ir: miega režīma traucējumi, galvassāpes, vēdera sāpes, svara pieaugums vai svara zudums un tauku uzkrāšanās ap vēderu. Daži pētījumi ir vērsti uz to, kā hormons kortizols mēdz stimulēt tauku uzkrāšanos kuņģī. Vēl nopietnāki ir fakti, ka hronisks stress var izraisīt sliktu sirds veselību, augstu asinsspiedienu un palielināt sirdslēkmes un insulta risku.
Stresa ietekme uz ķermeni var arī likt cilvēkiem tikt galā ar stratēģijām, kas pasliktina stresu un veselību. Piemēram, daži cilvēki smēķē, pārēdas vai pārmērīgi lieto alkoholu vai narkotikas kā reakcija uz stresu. Šķiet, ka šīs stratēģijas īslaicīgi mazina stresu, bet pēc tam veicina vispārēju sliktu veselību un slimību riska faktorus. Šādas pārvarēšanas metodes var radīt daudz augstākus sirds slimību, augsta asinsspiediena un insulta riska faktorus.
Cilvēkiem, kuri saskaras ar augstu stresa pakāpi, var rasties arī daži ar stresu saistīti apstākļi. Hronisks stress var izraisīt pastāvīgu bezmiegu, panikas lēkmes un trauksmes traucējumus. Šīs ilgtermiņa stresa sekas var mainīt cilvēka spēju atbilstoši funkcionēt, efektīvi strādāt vai pilnībā piedalīties savā dzīvē. Turklāt, cenšoties cīnīties ar stresu, daudzi vēršas pie medikamentiem.
Lai gan medikamenti var palīdzēt tikt galā ar stresa sekām, ir pierādīts, ka daži medikamenti saīsina paredzamo dzīves ilgumu. Zāles garastāvokļa traucējumiem, piemēram, bipolāriem traucējumiem, ir saistītas ar saīsinātu dzīves ilgumu, daļēji tāpēc, ka stresa negatīvā ietekme uz ķermeni un ķermeņa masas palielināšanās, lietojot šīs zāles. Tomēr ir pierādīts, ka kognitīvā uzvedības terapija kopā ar medikamentiem palīdz cilvēkiem efektīvāk tikt galā ar stresu. Patiesībā cilvēki, kuri cieš no hroniska stresa, var apgūt stratēģijas terapijā, lai atbrīvotos no stresa un mazinātu tā kopējo ietekmi.