Bērnam vismaz pirmajā dzīves gadā ir nepieciešams maisījums vai mātes piens. Gan piena maisījums, gan mātes piens nodrošina mazuļa augšanai un attīstībai nepieciešamo uzturu; tomēr starp abām vielām ir vairākas atšķirības. Mātes piens nodrošina bērnu ar daudzām uzturvielām, ko piena maisījums nesniedz. Zīdaiņa ķermenim to ir arī vieglāk sagremot, un tas nodrošina infekciju apkarošanas antivielas, kas var ievērojami samazināt vairāku bērnu slimību gadījumus. Iespējams, visbūtiskākā atšķirība starp mākslīgo maisījumu un mātes pienu ir tā, ka cilvēka piens ir dzīva, pastāvīgi mainīga viela, savukārt mākslīgais maisījums, lai gan tas ir līdzvērtīgs uzturvērtībai, nav.
Formula ir izgatavota tā, lai pēc iespējas līdzinātos mātes pienam. Pētnieki ir spējuši precīzi noteikt un atjaunot visas nepieciešamās uzturvielas, kas nepieciešamas bērnam, kas jaunāks par vienu gadu; mātes pienā ir vairāki komponenti, kurus vienkārši nevar atjaunot laboratorijā, un tāpēc tie nav atrodami maisījumā. Dažādus taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kas dabiski atrodami mātes pienā, vai nu nevar sintezēt, vai arī tie ir pārāk dārgi, lai tos atjaunotu. Formula ir izgatavota no līdzīgām, bet uzturvērtības ziņā ne līdzvērtīgām vielām. Lai gan tie joprojām nodrošina pamatsastāvdaļas, visos lielajos pētījumos, kas veikti starp mākslīgo maisījumu un mātes pienu, ir konstatēts, ka piena maisījuma trūkst, salīdzinot ar mātes pienu.
Lai gan gan mākslīgais maisījums, gan mātes piens satur visas būtiskās sastāvdaļas, kas nepieciešamas zīdainim augšanai, mātes piens ir vieglāk sagremojams. Formula, mākslīgais produkts, bieži satur daudz vairāk dažādu vitamīnu, minerālvielu un olbaltumvielu, kas nepieciešami attīstībai, lai nodrošinātu, ka mazulis uzņem visas viņam vai viņai nepieciešamās uzturvielas. Tas nozīmē, ka mākslīgais maisījums sagremojas daudz lēnāk nekā mātes piens, tādējādi atstājot aiz sevis liekos atkritumus un noslogojot nieres un gremošanas traktu. Šī atšķirība starp mākslīgo maisījumu un mātes pienu parasti ir visizteiktākā priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem un zīdaiņiem, kas dzimuši ar gremošanas traucējumiem.
Mātes piens dabiski satur dzīvas antivielas, lai aizsargātu zīdaini no tādām slimībām kā elpceļu sincitiālais vīruss (RSV), ausu infekcija un meningīts. Zīdot no krūts, zīdainis ar siekalām sūta signālus mātes ķermenim, liekot tam radīt antivielas pret jebkuru slimību, ar kuru bērns cīnās. Formula nesatur šīs slimības apkarošanas sastāvdaļas. Rezultātā pētījumi ir atklājuši, ka bērni, kuri galvenokārt tiek baroti ar mātes pienu, ātrāk atveseļojas no slimībām un slimo retāk nekā tad, ja tiek baroti ar mākslīgo maisījumu.
Kamēr vecāki nemaina mākslīgo maisījumu zīmolus, ar mākslīgo maisījumu barots bērns saņem tieši tādas pašas barības vielas katrā barošanas reizē, līdz tiek ievadītas cietās vielas. Savukārt mātes piens nemitīgi mainās gan ikdienā, gan arī zīdīšanas attiecību laikā. No rītiem mātes piens ir bagāts ar ogļhidrātiem un olbaltumvielām, un tas bieži šķiet ūdeņains, kad tas tiek sūknēts. Tomēr vakarā mātes piens ir ārkārtīgi biezs, tajā ir daudz lielāka tauku koncentrācija. Tas satur arī miegu izraisošus hormonus vēlu vakarā, tādējādi dabiski iemidinot mazuli.
Arī mātes piens mainās bērnam augot. Gluži tāpat kā mazuļa siekalas signalizē mātes organismam, kādas antivielas tam ir vajadzīgas, tās arī pastāsta organismam, kādas uzturvielas bērnam ir vajadzīgas. Bērnam novecojot, mātes piens kļūst blīvāks un bagātīgāks, kas nozīmē, ka bērnam, kurš galvenokārt baro bērnu ar krūti, vienlaikus vajadzēs tikai 4–6 unces (120–180 mililitri) mātes piena. Sakarā ar to, ka maisījums paliek tieši tāds pats, bērnam augot to vajag vairāk, lai iegūtu tādu pašu barības vielu daudzumu.