Kādas ir biežākās nieru slimības un kā tās ārstē?

Nieres ir pāra orgāns, kas filtrē asinis, izvada vielmaiņas galaproduktus un lieko šķidrumu, uztur ūdens, sāļu un skābju līdzsvaru, piedalās asinsspiediena regulēšanā, ražo eritropoetīnu sarkano asins šūnu veidošanai un pārveido D vitamīnu par tā aktīvo formu. Tieši šī funkciju daudzveidība izskaidro, kāpēc nieru slimības izpaužas tik dažādi: ar tūsku, nogurumu, mazasinību, kaulu vielmaiņas traucējumiem vai grūti kontrolējamu asinsspiedienu. Otra svarīga iezīme ir tā, ka nierēm ir liela rezerve, tāpēc hroniska slimība ilgi var noritēt bez sūdzībām un atklājas tikai analīzēs.

Urīnceļu infekcija ir viena no biežākajām akūtajām problēmām, īpaši sievietēm. Tā izpaužas ar dedzināšanu urinējot, biežu vēlmi urinēt un diskomfortu vēdera lejasdaļā. Ja infekcija paceļas augšup un skar nieri, attīstās pielonefrīts ar augstu temperatūru, drebuļiem un sāpēm sānos, un tas jau prasa neatliekamu ārsta vērtējumu. Nierakmeņi veidojas, kad urīnā pārmērīgi koncentrējas kristālus veidojošas vielas, visbiežāk kalcija oksalāts. Akmens kustība izraisa nieru koliku, proti, asas, viļņveidīgas sāpes jostas apvidū, kas var izstarot uz cirksni. Neliels akmens bieži iziet pats, ja tiek nodrošināta sāpju remdēšana un pietiekams šķidruma daudzums, bet lielāku drupina ar triecienviļņiem vai izņem endoskopiski. Pēc akmens epizodes parasti izvērtē, vai nav vielmaiņas traucējumu, un izstrādā profilakses plānu.

Hroniska nieru slimība nozīmē, ka nieru darbība pakāpeniski un neatgriezeniski pasliktinās. To novērtē pēc aprēķinātā glomerulārās filtrācijas ātruma un olbaltumvielu izdalīšanās urīnā, un pēc šiem rādītājiem nosaka stadiju. Galvenie cēloņi ir cukura diabēts, ilgstoši paaugstināts asinsspiediens, glomerulonefrīti un policistiskā nieru slimība. Ārstēšanas pamatā ir cēloņa kontrole: asinsspiediena un glikēmijas normalizēšana, nieres saudzējoši medikamenti, sāls un olbaltumvielu daudzuma pielāgošana uzturā, atteikšanās no smēķēšanas un piesardzība ar nieru darbību ietekmējošiem pretsāpju līdzekļiem. Kad nieru funkcija sarūk līdz kritiskam līmenim, sāk nieru aizstājterapiju: hemodialīzi, peritoneālo dialīzi vai nieres transplantāciju.

Atsevišķi jānošķir akūts nieru bojājums, kas attīstās stundu vai dienu laikā, piemēram, smagas dehidratācijas, infekcijas, asinsrites traucējumu vai medikamentu toksiskas iedarbības dēļ. Atšķirībā no hroniskas slimības tas bieži ir atgriezenisks, ja cēloni novērš laikus. Ikdienā nieru slimības mēdz sajaukt ar muguras problēmām, jo abos gadījumos sāp jostas apvidus, taču muguras sāpes parasti mainās līdz ar kustībām, bet nieru sāpes nē. Latvijā pirmais solis ir ģimenes ārsts, kurš nozīmē urīna un asins analīzes un vajadzības gadījumā izsniedz nosūtījumu pie nefrologa vai urologa. Šis teksts ir vispārīgs skaidrojums, nevis ieteikums konkrētam cilvēkam: diagnozi un ārstēšanu var noteikt tikai ārsts pēc izmeklējumiem.

Praktiski noderīgi ir zināt, kā sagatavoties vizītei, jo no tā bieži atkarīgs, cik ātri tiek atrasts cēlonis. Uz pieņemšanu ir vērts paņemt līdzi visu pastāvīgi lietoto medikamentu sarakstu, tostarp bezrecepšu pretsāpju līdzekļus un uztura bagātinātājus, jo daļa no tiem ietekmē nieru darbību. Noderīgi ir arī iepriekšējo analīžu rezultāti, lai ārsts redzētu rādītāju dinamiku, nevis vienu mērījumu. Ja ir bijušas nieru kolikas, izgājušo akmeni ir vērts saglabāt izmeklēšanai, jo tā sastāvs nosaka profilaksi. Pretsāpju līdzekļu ilgstoša lietošana pašārstēšanās nolūkā ir viens no biežākajiem novēršamajiem nieru bojājuma cēloņiem, tāpēc par to vienmēr jāinformē ārsts.