Lai gan dusmas ir dabiska un dažreiz veselīga emocija, cilvēki, kuriem ir dusmu problēma, var kļūt dusmīgi pārāk viegli vai justies nespējīgi kontrolēt savas dusmas. Ikdienas stress dažos gadījumos neizbēgami izraisīs dusmas, taču veselīgai, laimīgai dzīvei obligāti ir jāiemācās tās kontrolēt un atpazīt dusmu pārvaldības problēmas. Var atšķirt vairākas dusmu pārvarēšanas problēmu pazīmes un simptomus, un tos var ārstēt ar kognitīvi-uzvedības terapijas un medikamentu kombināciju. Cilvēkiem, kuri kļūst nesamērīgi dusmīgi, kuri, šķiet, ir pastāvīgā dusmu stāvoklī, vai, alternatīvi, dusmām, var būt dusmu problēma. Laika gaitā šīs problēmas, ja tās netiek ārstētas, var sabojāt vai iznīcināt attiecības.
Pirmā dusmu problēmas pazīme ir tendence kļūt nesamērīgi dusmīgam ar nelielu provokāciju vai bez tās. Vairums cilvēku uzskatītu par nepamatotu un nesamērīgu atbildi, ka kliegt un rēkt, piemēram, kāds atstājis piena tvertnes augšdaļu. Dusmas kā dabiska emocija ir paredzēta, lai radītu cīņu vai bēgu reakciju, kas sagatavo cilvēkus ārkārtas situācijām un izdala adrenalīnu ķermeņa sistēmās; pareizi pārvaldītas dusmas rada reakcijas, kas ir proporcionālas situācijai. IED jeb Intermittent Explosive Disorder ir slimība, kuras simptoms ietver neproporcionālas dusmas, un pacienti, kas cieš no vardarbības, ja tiek uztverti slikti.
Pastāvīgs dusmu vai stresa stāvoklis, kas ir šķietami neizprovocēts, vai kļūst nepacietīgs, veicot ikdienas darbības, piemēram, gaidot rindā, ir citas dusmu problēmas pazīmes. Dusmīgu darbību ievērošana ir viens no visprecīzākajiem veidiem, kā atpazīt dusmu problēmu. Sitiens pret sienu, priekšmetu mešana vai jebkura cita vardarbīga darbība ir viens no rādītājiem. Citu cilvēku mijiedarbība un attiecības ir cita lieta; cilvēkiem, kuriem ir dusmu problēmas, viņu ģimene un draugi var mazāk sazināties ar viņiem, lai izvairītos no viņu provocēšanas.
Par dusmu problēmu liecina arī pretējs simptoms: nespēja vai nevēlēšanās paust dusmas atbilstošos brīžos. Cilvēks var justies dusmīgs un ievainots par citu rīcību vai vārdiem, taču bez izejas vai līdzekļiem, lai izteiktu dusmas, kad tās rodas, tās var uzkrāties, līdz cilvēks vairs nevar tās kontrolēt, izraisot pēkšņu uzliesmojumu, kura laikā tiek novērotas visas vieglprātības un tiek izskanējuši sūdzības. Pasīvā agresivitāte ir nevēlama personības īpašība, kas saistīta ar kādu, kurš saber dusmas un atbrīvo tās uzreiz.
Aizvainojuma turēšana un nepiedošana tiem, kas rīkojas nepareizi, ir vēl viena dusmu problēmas pazīme. Dusmoties uz kādu par nepareizu rīcību ir normāli, bet aizvainojuma saglabāšana pat pēc tam, kad persona ir labticīgi mēģinājis atlīdzināt zaudējumus. Cilvēki pēc savas būtības ir sociāli radījumi un plaukst no pozitīvas mijiedarbības. Aizvainojumi sasprindzina attiecības un pat var tās pilnībā izbeigt.