Kādas ir Mēness fāzes?

Mēness savu apgaismojumu iegūst no saules. Puse, kas vērsta pret sauli, ir izgaismota, un puse, kas vērsta pret sauli, ir tumsā. No Zemes ir redzama tikai spožā mēness daļa. Mēness cikla laikā, kad mēness griežas ap Zemi, mēness spožā daļa ir redzama dažādos leņķos no zemes. Tādējādi šķiet, ka mēness maina savu formu.

Mēness ciklā notiek astoņas mēness fāzes. Tie ir jauns mēness, pusmēness, pirmais mēness ceturksnis, augošs mēness, pilnmēness, dilstošs mēness, pēdējais mēness ceturksnis, pusmēness un jauns mēness. Mēness fāzes atkārtojas bezgalīgā ciklā, taču, tā kā šis cikls ilgst 29.5 dienas, mēness fāzes nenotiek katru mēnesi vienās un tajās pašās dienās.

Jauns mēness ir pirmā no astoņām mēness fāzēm. Tas ir Mēness rezultāts starp Zemi un Sauli. Saules apgaismotā mēness puse atrodas prom no zemes, tumšā daļa ir vērsta pret zemi, tāpēc šķiet, ka debesīs nav mēness. Pēc tam mēness maina pozīciju, un no zemes kļūst redzama tā daļiņa, ko apgaismo saule. Šis ir Pusmēness.

Kad ir redzama puse no mēness, tas ir pirmais mēness ceturksnis. Šajā laikā mēness ir pabeidzis vienu ceturtdaļu no sava apgrieziena ap Zemi. Kad kļūst redzama vairāk nekā puse mēness, tas ir augošs mēness.

Dilstošais dzelksnis velk vai aug, un beidzot parādās viss pilnmēness saules apspīdētais disks. Tā ir vienīgā fāze, kurā visu nakti debesīs ir redzams mēness. Pilnmēness laikā mēness pabeidz pusi no sava apgrieziena ap Zemi.

Mēnesim sākot savu revolūcijas nākamo pusi, no Zemes redzamā mēness daļa sāk kļūt plānāka. Pilnmēness norimst un parādās dilstošā mēness tumsa. Kad puse no mēness kļūst tumša, ir pēdējais mēness ceturksnis. Tas pārvēršas spožā Mēness slānī un, visbeidzot, pilnīgā tumsā ar Jauno Mēnesi.