TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kādi ir dažādi cilvēka šūnu veidi?

Īsā atbilde

Cilvēka ķermenī ir vairāki simti atšķirīgu šūnu veidu, un tos visus var sakārtot četrās pamataudu grupās: epitēlijaudos, saistaudos, muskuļaudos un nervaudos. Visām šīm šūnām ir viens un tas pats gēnu komplekts; tās atšķiras ar to, kuri gēni katrā no tām ir ieslēgti.

Epitēlija šūnas klāj virsmas un izklāj dobumus. Plakanais epitēlijs veido plaušu alveolu un asinsvadu iekšējo slāni, kur svarīga ir plānums, kubiskais un cilindriskais epitēlijs izklāj dziedzeru vadus un zarnas, bet skropstiņepitēlijs elpceļos ar saviem kustīgajiem pavedieniem izvada gļotas uz augšu. Atsevišķa grupa ir dziedzerepitēlijs, kas ražo siekalas, kuņģa sulu, sviedrus vai hormonus.

Saistaudu grupa ir visraibākā. Tajā ietilpst fibroblasti, kas ražo kolagēnu, tauku šūnas jeb adipocīti, skrimšļa šūnas, kaula šūnas kopā ar kaulu veidojošajiem osteoblastiem un kaulu noārdošajiem osteoklastiem, kā arī asins šūnas: eritrocīti, kas nes skābekli, dažādie leikocīti, kas nodrošina imunitāti, un trombocīti, kas patiesībā ir lielas kaulu smadzeņu šūnas atdalījušies fragmenti.

Muskuļaudos ir trīs skaidri nošķirami veidi. Skeleta muskuļa šķiedra ir gara, ar daudziem kodoliem un pakļaujas gribai. Sirds muskuļa šūna ir sazarota, savstarpēji savienota ar īpašiem kontaktiem un saraujas pati no sevis. Gludās muskulatūras šūna ir vārpstveidīga, atrodas asinsvadu, zarnu un urīnpūšļa sieniņā un gribai nepakļaujas.

Nervaudos galvenās ir divas grupas: neironi, kas vada un apstrādā signālus, un glijas šūnas, kuru ir vairāk nekā neironu. Pie glijas pieder astrocīti, kas baro neironus un veido asins un smadzeņu barjeru, oligodendrocīti un Švāna šūnas, kas veido mielīna apvalku, un mikroglija, kas darbojas kā smadzeņu imūnās šūnas. Atsevišķi stāv dzimumšūnas un cilmes šūnas, kas spēj atjaunoties un dot sākumu citiem veidiem.

Kāpēc vienādas šūnas kļūst tik dažādas

Katrā ķermeņa šūnā ir viens un tas pats DNS. Atšķirību rada gēnu ekspresija: šūnas attīstības gaitā daļa gēnu tiek neatgriezeniski apklusināta, bet daļa aktivēta, un to nosaka ķīmiskās zīmes uz DNS un histoniem, kā arī signāli no kaimiņu šūnām. Šo procesu sauc par diferenciāciju.

Tāpēc aknu šūnā ir gēni insulīna ražošanai, bet tie nekad netiek ieslēgti, un tāpēc no jebkuras ķermeņa šūnas principā var nolasīt visu cilvēka genomu, piemēram, no mutes gļotādas uztriepes.

Cik ilgi šūna dzīvo

Dzīves ilgums ir viena no praktiski svarīgākajām atšķirībām starp veidiem. Zarnu gļotādas epitēlijs nomainās dažu dienu laikā, tāpēc tieši tas cieš pirmais no starojuma un no šūnu dalīšanos nomācošām zālēm, un tāpēc ķīmijterapijas blakusparādības sākas ar gļotādām un matiem.

Otrā galējība ir neironi un acs lēcas šķiedru šūnas, kas cilvēkam kalpo praktiski visu mūžu un netiek nomainītas. No tā izriet, kāpēc nervu bojājums centrālajā nervu sistēmā atjaunojas slikti un kāpēc lēcā ar gadiem uzkrājas izmaiņas, kas noved pie kataraktas.

Ar ko šūnu veidus sajauc

Pirmā jaukšana ir starp šūnu, audiem un orgānu. Šūna ir atsevišķa dzīva vienība, audi ir vienāda tipa šūnu kopa kopā ar starpšūnu vielu, orgāns ir vairāku audu veidu kombinācija ar noteiktu uzdevumu. Sirds nav muskuļaudi, bet orgāns, kurā ir arī saistaudi, nervaudi un epitēlijs.

Otra, mūsdienās ļoti izplatīta jaukšana, ir apgalvojums, ka cilvēka ķermenī baktēriju šūnu ir vairāk nekā paša cilvēka šūnu. Zarnu mikrobioma baktērijas patiešām ir daudzskaitlīgas, bet tās nav cilvēka šūnas: tās ir citas dzīvības formas, kas dzīvo uz un mūsu iekšienē, un runājot par cilvēka šūnu veidiem, tās neskaita.

Izņēmums, kas atmaskoja daudzu maldus

Bieži saka, ka katrā cilvēka šūnā ir kodols un DNS. Tas nav gluži tā: nobriedušam eritrocītam kodola nav, jo tas to atbrīvojoties no liekā izmet, lai varētu ietilpināt vairāk hemoglobīna un vieglāk deformējoties izspiesties cauri kapilāriem. Tāpat kodola nav trombocītiem.

Tam ir taustāmas sekas kriminālistikā un medicīnā: no asins parauga genoma analīzei izmanto nevis sarkanās, bet baltās asins šūnas. Un tā kā eritrocīts bez kodola nevar sevi atjaunot, tā mūžs ir ierobežots un vecās šūnas no asinsrites izņem liesa.

Avoti