Divi visizplatītākie varoņu neslavas celšanas veidi ir apmelošana un apmelošana. Apmelošana parasti notiek, ja indivīds apzināti un ļaunprātīgi melo par citu personu vai uzņēmumu, lai nodarītu emocionālu vai finansiālu kaitējumu. Apmelošana ir ļoti līdzīga, jo nepatiesu apgalvojumu izteikšanas motīvs bieži vien ir viens, bet parasti tas notiek publikācijas veidā — kā laikrakstā vai žurnālā. Apmelojumi var rasties arī apraides žurnālistikā. Personas, kuras ir cietušas emocionālas sāpes vai finansiālus zaudējumus apmelošanas dēļ, dažkārt var iesniegt prasību tiesā pret personu vai plašsaziņas līdzekļu grupu, kas izdara šo pārkāpumu.
Darbinieka neslavas celšana var notikt, ja bijušais darba devējs apzināti sniedz nepatiesu paziņojumu, kura mērķis ir neļaut bijušajam darbiniekam atrast darbu citur. Daudzās jurisdikcijās šāda rīcība ir pretrunā ar likumu. Piemēram, ja potenciālais darba devējs zvana iepriekšējam vadītājam, lai noskaidrotu pretendentu, un par personu tiek sniegts kļūdains, kaitīgs paziņojums, var tikt izvirzīta apsūdzība par apmelošanu. Tas ir īpaši kaitīgi, ja personai tiek liegts darbs.
Tāpat neslavas celšana var notikt apmelošanas veidā, ja bijušais darbinieks izplata ļaunprātīgas baumas par organizāciju vai izsaka neticīgus paziņojumus par savu bijušo priekšnieku. Piemēram, ja bijušais darbinieks vēlas atturēt klientus no darījumu veikšanas ar iestādi, viņš var apgalvot, ka uzņēmums veic nelikumīgas darbības vai iekasē klientiem pārmaksu. Šāda veida nepatiesu apgalvojumu dēļ organizācija var zaudēt ievērojamus ieņēmumus.
Ja persona vietējā laikrakstā publicē nepatiesu un/vai tīši kaitīgu rakstu par citu personu, tad neslavas celšanu var uzskatīt par neslavas celšanu. Visbeidzot, interneta neslavas celšana var izpausties, ja persona publicē šādus apmelojošus paziņojumus tiešsaistē. Jebkurā no šiem gadījumiem var rasties neslavas celšana, ja tiek izteiktas vai rakstītas nepatiesas apsūdzības vai ziņojumi, lai nodarītu kaitējumu kādai personai, grupai vai iestādei.
Apmelojumi var notikt arī tad, ja plašsaziņas līdzekļi publicē neprecīzus, ļaunprātīgus paziņojumus par slavenībām un citām augsta līmeņa personām. Piemēram, ja izklaides izdevumā ir ievietots raksts par filmu zvaigzni, kļūdaini apgalvojot, ka viņa iesaistījusies ārlaulības attiecībās vai citā skandalozā prasībā, izdevums var būt vainīgs apmelošanā. Šie maldinošie paziņojumi var izraisīt ievērojamus satricinājumus slavenību un viņu ģimeņu dzīvē un karjerā. Rezultātā viņi dažreiz iesniedz tiesas prāvas pret publikācijām, kas nodarbojas ar šo praksi.