Kādi kauli veido sejas skeletu?
Īsā atbilde
Sejas skeletu (viscerocranium) veido četrpadsmit kauli: seši pāra kauli, tas ir, augšžokļa, vaiga, deguna, asaru, aukslēju kauli un apakšējās deguna gliemežnīcas, un divi nepāra kauli, lemesis un apakšžokļa kauls. Tie veido acu dobumus, deguna un mutes dobumu, notur zobus un dod piestiprinājumu košļājamajiem un mīmikas muskuļiem.
Galvaskauss sastāv no divām daļām. Smadzeņu galvaskauss jeb neirokrāns ir astoņu kaulu bruņas ap smadzenēm: pieres kauls, pakauša kauls, spārnkauls, sietkauls un pa pāriem deniņu un paura kauli. Sejas skelets jeb viscerokrāns ir tas, kas karājas šīs kastes priekšā un apakšā.
Robeža starp abām daļām nav asa. Pieres kauls veido pieri un acu dobumu jumtu, sietkauls un spārnkauls piedalās acu dobumu un deguna dobuma sienās, tomēr tradicionāli tos skaita pie smadzeņu galvaskausa. Tāpēc arī literatūrā sastopamie skaitļi atšķiras atkarībā no tā, kur autors robežu novelk.
Mēles kauls (os hyoideum) parasti netiek ieskaitīts nevienā no abām grupām. Tas guļ kakla augšdaļā un ir vienīgais cilvēka kauls, kas ne ar vienu citu kaulu neveido locītavu: to tur vietā tikai muskuļi un saites.
Lielie kauli
Augšžokļa kauls (maxilla) ir sejas skeleta centrālais kauls. Divi savstarpēji saauguši augšžokļa kauli veido augšējo zobu rindu, cieto aukslēju priekšējo daļu, deguna dobuma apakšu un sānus, kā arī acu dobumu apakšu. To iekšienē atrodas lielākie deguna blakusdobumi.
Apakšžokļa kauls (mandibula) ir vienīgais kustīgais galvaskausa kauls un vienīgais, kas ar pārējo galvaskausu savienojas ar īstu sinoviālu locītavu. Tā ķermenī sēž apakšējie zobi, bet no abiem galiem paceļas zari ar locītavas izaugumu un muskuļu izaugumu.
Vaiga kauls (os zygomaticum) veido vaiga izcilni un acs dobuma ārējo malu un sienu. Tas kā tilts savieno augšžokli ar deniņu kaulu un ar pieres kaulu, tāpēc tā lūzums gandrīz vienmēr skar vairākas vietas vienlaikus.
Mazie kauli
Deguna kauli (ossa nasalia) ir divi taisnstūrveida kauliņi, kas veido deguna muguriņas augšdaļu. Zem tiem deguna karkass turpinās kā skrimslis, un tieši tāpēc deguna gals ir mīksts.
Asaru kauls (os lacrimale) ir mazākais sejas kauls un guļ acs dobuma iekšējā sienā, veidojot asaru maisiņa bedri. Aukslēju kauls (os palatinum) ir L veida kauls, kas veido cieto aukslēju aizmugurējo daļu un deguna dobuma sānu sienas aizmugurējo daļu.
Apakšējā deguna gliemežnīca (concha nasalis inferior) ir patstāvīgs, tītam lapiņai līdzīgs kauls deguna dobuma sānu sienā. Pārējās gliemežnīcas ir sietkaula daļas. Lemesis (vomer) ir plāns nepāra kauls, kas veido deguna starpsienas kaulaino aizmugurējo daļu.
Kā seja iztur slodzi
Sejas skelets nav vienmērīgi biezs. To caurauž vairāki biezāki kaula stabi, ko sauc par sejas balstpīlāriem: tie iet no zobu rindas uz augšu gar deguna malu, gar vaiga kaulu un aiz zobiem, un pa tiem košļāšanas spēks tiek novadīts uz galvaskausa pamatni.
Starp pīlāriem kauls ir ļoti plāns, un tur atrodas deguna blakusdobumi un acu dobumu sienas. Šāda uzbūve padara seju vieglu un vienlaikus izturīgu pret spēkiem, kas nāk no apakšas. Pret sāniskiem sitieniem tā turpretī ir vāja, un lūzumu līnijas tad iet tieši pa plānajām vietām starp pīlāriem.
Deguna blakusdobumi sejas kaulos padara galvu vieglāku, silda un mitrina ieelpoto gaisu un piedalās balss rezonansē. Tāpēc iesnu laikā balss skan citādi: nevis tāpēc, ka kaut kas noticis ar balss saitēm, bet tāpēc, ka mainījusies rezonanses telpa.
Kāpēc tas ir svarīgi klīniski
Deguna kauli ir visbiežāk lauztie sejas kauli, jo tie ir visvairāk izvirzīti uz priekšu un vismazāk aizsargāti. Vaiga kaula lūzums parasti izpaužas ar vaiga plakanumu, nejutīgumu zem acs un apgrūtinātu mutes atvēršanu. Acs dobuma apakšas lūzums dod dubultošanos, skatoties uz augšu, un nejutīgumu vaigā un augšlūpā.
Apakšžokļa lūzuma jutīgākā pazīme ir nevis sāpes, bet sakodiens: zobi vairs nesakrīt tā, kā cilvēks pieradis. Smagos sejas vidusdaļas lūzumos kaulu atdalīšanās notiek pa raksturīgām, atkārtojošām līnijām, ko sejas žokļu ķirurgi klasificē un izmanto ārstēšanas plānošanā.
Pēc sejas traumas ārsta palīdzība nepieciešama, ja parādās dubultošanās, nejutīgums vaigā vai lūpā, mainījies sakodiens, ja mutes atvēršana ir ierobežota vai ja deguns ir redzami izliecies. Nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja no deguna vai auss tek dzidrs šķidrums, ja asiņošana neapstājas vai ja pasliktinās apziņa. Ar sejas kaulu traumām nodarbojas sejas žokļu ķirurgs, ar degunu otorinolaringologs, ar acu dobumu oftalmologs.
Ar ko sejas kaulus visbiežāk sajauc
Pirmā neskaidrība ir pieres kauls. Cilvēki to gandrīz vienmēr sauc par sejas kaulu, jo tas veido pieri un uzacu velves, bet anatomiskajā dalījumā tas pieder smadzeņu galvaskausam, jo tā galvenais uzdevums ir apsegt smadzeņu pieres daivas.
Otrā ir augšžoklis. Augšžoklis nav viens kauls, bet divi saauguši kauli, un tas nav kustīgs; kustīgs ir tikai apakšžoklis. Tāpēc arī izteiciens par augšžokļa kustināšanu anatomiski nav iespējams.
Trešā ir deguna starpsiena. Tās kaulaino daļu veido lemesis un sietkaula perpendikulārā plāksne, bet priekšējā daļa ir skrimslis. Tieši tāpēc deguna starpsienas izliekums var būt gan skrimšļa, gan kaula līmenī, un no tā ir atkarīgs, kā to var koriģēt.
Kas parasti paliek nepateikts
Sejas skeleta plānās vietas nav konstrukcijas kļūda, bet drošības vārsts. Kad pa aci trāpa trieciens, acs dobuma spiediens strauji pieaug un ielūzt mēdz plānā apakšējā vai iekšējā siena. Tā spiediens tiek izlaists, un acs ābols nereti paliek vesels. Šo principu var salīdzināt ar automašīnas deformācijas zonu: kaut kam ir jāsabrūk, lai saturs paliktu vesels.
Otrs mazāk pamanītais fakts ir augšanas laiks. Jaundzimušajam smadzeņu galvaskauss jau ir liels, bet sejas skelets vēl pavisam mazs, jo zobi vēl nav izšķīlušies un blakusdobumi nav izveidojušies. Seja aug daudz ilgāk nekā galvaskausa velve un savu galīgo formu iegūst tikai pusaudža gadu beigās, tāpēc bērna seja ar gadiem pagarinās un mainās sejas proporcijas.