Kādi tiesību akti regulē arodbiedrības Latvijā?

Arodbiedrība ir brīvprātīga darbinieku apvienība, kas dibināta viņu darba un profesionālo interešu pārstāvēšanai. To var dibināt likumā paredzēts dibinātāju skaits, un tā iegūst juridiskās personas statusu ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Darba devējam ir aizliegts radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas par iestāšanos arodbiedrībā vai dalību tās darbā, un šis aizliegums ir viens no likuma stūrakmeņiem.

Darba likums nosaka arodbiedrības praktiskās tiesības uzņēmumā. Tā pārstāv savus biedrus attiecībās ar darba devēju, tai ir tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītai, tā slēdz darba koplīgumu, kas var paredzēt darbiniekiem labvēlīgākus noteikumus par likumā minimāli prasītajiem. Būtiska norma ir prasība pirms arodbiedrības biedra darba līguma uzteikuma noskaidrot arodbiedrības viedokli likumā noteiktajos gadījumos.

Kolektīvie strīdi tiek šķirti no individuālajiem. Individuālu strīdu par algas izmaksu vai uzteikumu risina darba devējs, Valsts darba inspekcija vai tiesa, savukārt kolektīvs interešu strīds, piemēram, par jaunu koplīguma nosacījumu, iet caur samierināšanas procedūru. Tikai pēc likumā paredzēto soļu izsmelšanas un noteiktas procedūras ievērošanas var izsludināt streiku, un tas nav pieļaujams visās nozarēs vienādi, jo dažiem pakalpojumiem ir noteikti ierobežojumi.

Latvijā darbojas arī nozares līmeņa vienošanās. Ja ģenerālvienošanos noslēdz darba devēju organizācija un arodbiedrība, kas aptver noteiktu nozares daļu, tās nosacījumi var kļūt saistoši visai nozarei, tostarp uzņēmumiem, kas vienošanos nav parakstījuši. Jumta organizācija, kas pārstāv nozaru arodbiedrības valstiskā un starptautiskā līmenī, ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Darbiniekam, kurš domā par iestāšanos, praktiskā secība ir šāda. Vispirms jānoskaidro, vai uzņēmumā vai nozarē jau darbojas arodbiedrība un kāda ir biedra nauda. Tad jāizlasa spēkā esošais koplīgums, jo tieši tur redzams, ko dalība konkrēti dod. Pēc tam jāiesniedz iesniegums par uzņemšanu. Ja arodbiedrības nav, likumā noteiktais dibinātāju skaits to var izveidot paši, un reģistrācija notiek Uzņēmumu reģistrā. Biežākā kļūda ir iestāties tikai tad, kad konflikts jau ir sācies: palīdzību var saņemt arī tad, bet sarunas pozīcijas ir vājākas.

Vērts saprast arī robežas. Arodbiedrība nav darba devēja ienaidnieks un nav bezmaksas juridiskais birojs privātiem jautājumiem; tā pārstāv biedrus darba attiecību jautājumos. Tāpat dalība arodbiedrībā neatbrīvo no darba pienākumiem un nepasargā no atlaišanas, ja pamats ir likumīgs. Otrā pusē darba devējam ir jāatceras, ka nelabvēlīgas sekas dalības dēļ ir aizliegtas un ka koplīguma slēgšanas atteikums nav neitrāla rīcība.