TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc 1940. gadā sabruka Tacoma Narrows tilts?

Īsā atbilde

Tilts ASV Vašingtonas štatā sabruka 1940. gada 7. novembrī mēreni stiprā, vienmērīgā vējā, nevis vētrā, jo tā šaurais un blīvais brauktuves korpuss sāka pašierosinātas vērpes svārstības. Tā ir aeroelastiskā flatera parādība, nevis skolas grāmatās minētā rezonanse ar vēja brāzmām.

Tilts tika atklāts 1940. gada vasarā un jau no pirmās dienas šūpojās tik ļoti, ka iegūva iesauku Galloping Gertie. Autovadītāji brauca tam pāri izklaides pēc, redzot, kā priekšā braucošā automašīna pazūd aiz brauktuves viļņa. Šīs vertikālās svārstības uzskatīja par neērtību, ne briesmām, un mēģināja apslāpēt ar trosēm un amortizatoriem.

Iemesls bija konstrukcijas izvēlē. Tilta projektā brauktuvi stingrināja nevis atklāts kopturis, kam vējš iet cauri, bet salīdzinoši zemas, pilnas sienas siju konstrukcijas. Tāda brauktuve vējam ir necaurlaidīgs, trulas formas šķērslis: aiz tās veidojas virpuļi, un konstrukcija ir gan ļoti šaura attiecībā pret laidumu, gan vērpē maz izturīga.

Sabrukuma dienā vēja ātrums bija ap 60 līdz 70 kilometriem stundā, tātad daudzkārt mazāks par to, pret ko tilts bija projektēts izturēt. Kādā brīdī pārtrūka viens no trošu stiprinājumiem, un kustības raksturs mainījās: vertikālās viļņošanās vietā brauktuve sāka vērpties, viens malas gals ceļoties, otram krītoties. Tieši vērpes kustība pati radīja aerodinamiskos spēkus, kas to vēl pastiprināja, un amplitūda auga, līdz brauktuve sabruka jūrā. Cilvēki gāja bojā nē; vienīgais upuris bija automašīnā atstātais suns.

Sekas nozarei bija milzīgas. Kopš tā laika garo laidumu tiltu projektos obligāta ir aerodinamiskā pārbaude vēja tunelī vai skaitliskā modelēšanā, un brauktuvēm izmanto vai nu atklātus kopturus, vai aerodinamiski veidotu, vējam caurlaidīgu šķērsgriezumu. 1950. gadā šajā pašā vietā uzbūvēja jaunu, daudz stingrāku tiltu, bet 2007. gadā tam blakus, otru laidumu.

Rezonanse un flateris: kā atšķirt

Rezonansē ir ārējs periodisks spēks, kura frekvence sakrīt ar konstrukcijas pašfrekvenci, piemēram, soļojošu kājnieku ritms uz tilta. Flaterī ārēja periodiska spēka nav vispār: ir tikai vienmērīga gaisa plūsma, un pati konstrukcijas kustība maina spēkus tā, ka tie kustību uztur un pastiprina. Inženiertehniski to sauc par negatīvu aerodinamisko slāpēšanu.

Praktiskais tests ir kritiskais ātrums. Rezonanse pazūd, ja ierosmes frekvence mainās; flateris sākas, kad plūsmas ātrums pārsniedz konkrētai konstrukcijai raksturīgu robežu, un virs tās amplitūda aug neatkarīgi no tā, cik vienmērīgs ir vējš. Tieši tāpēc Tacoma Narrows sabruka mērenā, bet stabilā vējā, nevis vētrā ar brāzmām.

Slazds: mīts, ko uztur pašas mācību grāmatas

Šis tilts ir visbiežāk citētais rezonanses piemērs fizikas stundās, arī Latvijā. Mīts ir noturīgs, jo video izskatās tieši kā rezonanse un jo skaidrojums ir vienkāršāks. Rezultāts ir tāds, ka daudzi inženierzinātņu studenti stāstu iemācās nepareizi un pēc tam to labo augstskolā.

Cena nav tikai akadēmiska. No pareizas diagnozes izriet pareizi risinājumi: pret rezonansi palīdz masas vai stinguma maiņa un slāpētāji, bet pret flateri palīdz šķērsgriezuma forma, proti, tas, kā vējš plūst ap brauktuvi. Ja problēmu nosauc nepareizi, tiek izvēlēts nederīgs risinājums.

Ko no tā ņem Latvijā

Latvijā nav tik garu piekaramo laidumu, taču vēja iedarbe uz tiltiem tiek aprēķināta pēc Eiropas būvnormatīviem jeb eirokodeksiem ar Latvijas nacionālo pielikumu, kurā noteikti vietējie vēja ātruma dati. Vanšu tiltiem, kāds ir Rīgas Vanšu tilts, atsevišķa problēma ir pašu vanšu svārstības, tostarp lietus un vēja kopīgi ierosinātas, un pret tām lieto trošu slāpētājus un virsmas apstrādi.

Valsts autoceļu tiltu tehnisko stāvokli un apsekojumus pārrauga valsts ceļu pārvaldītājs, un tieši regulāra apsekošana, nevis dramatiskas avārijas, ir tas, kas nosaka tiltu drošību ikdienā. Gājēju tiltiem savukārt aktuālāka par vēju parasti ir cilvēku soļu ierosinātā šūpošanās, un tā jau tiešām ir rezonanses uzdevums.

Kur pārbaudīt faktus

Sabrukuma apstākļi, oriģinālie uzņēmumi un izmeklēšanas materiāli ir publicēti Vašingtonas štata transporta departamenta vēstures sadaļā, un universitāšu arhīvos glabājas Fārkharsona filmētais materiāls, kas ir galvenais pierādījums par kustības raksturu.

Ja jautājums ir par konkrētas konstrukcijas drošību, to vērtē sertificēts būvinženieris ar būvkonstrukciju kompetenci, nevis vispārīgs apraksts. Dinamiskie aprēķini garajiem laidumiem ir atsevišķa specializācija.

Avoti