Kas ir aizmugurisks spriedums?

Mehānisms ir paredzēts tāpēc, ka process nevar apstāties tikai tādēļ, ka viena puse izvēlas tajā nepiedalīties. Ja atbildētājam prasības noraksts ir izsniegts likumā noteiktajā kārtībā, viņš ir pienācīgi uzaicināts uz sēdi, bet nav ieradies, nav paziņojis iemeslu un nav lūdzis lietu skatīt bez viņa klātbūtnes, tiesa var lietu izskatīt aizmuguriski. Prasītājam arī šādā gadījumā jāiesniedz pierādījumi, un tiesa tos vērtē pēc būtības.

Aizmuguriskam spriedumam ir īpaša apstrīdēšanas kārtība. Atbildētājs, kurš lietā nav piedalījies, var lūgt lietas jaunu izskatīšanu, pamatojot, kāpēc neierašanās iemesls bija attaisnojošs un kāpēc par to nebija iespējams laikus paziņot tiesai. Termiņu un iesnieguma saturu nosaka Civilprocesa likums, un tas tiek norādīts pašā spriedumā, tāpēc dokuments jāizlasa uzmanīgi un nekavējoties. Prasītājam savukārt ir pieejama parastā pārsūdzības kārtība.

Saņemot šādu spriedumu, rīkojieties noteiktā secībā. Vispirms atzīmējiet saņemšanas datumu uz aploksnes un dokumenta. Tad izlasiet sprieduma beigu daļu, kur norādīts termiņš un tiesa, kurā iesniedzams pieteikums. Pēc tam savāciet pierādījumus par neierašanās iemeslu: izrakstu no ārstniecības iestādes, darba devēja izziņu par komandējumu, robežšķērsošanas datus. Visbeidzot iesniedziet pieteikumu tiesā elektroniski vai klātienē un saglabājiet apstiprinājumu. Tikai apgalvojums bez pierādījumiem parasti nav pietiekams, un nokavēts termiņš nozīmē, ka spriedums stājas spēkā.

Šo spriedumu bieži jauc ar vairākiem citiem nolēmumiem. Saīsinātais spriedums ir spriedums bez motīvu daļas, un to taisa pavisam citu iemeslu dēļ. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas nozīmē, ka lieta pēc būtības netiek izšķirta. Kriminālprocesā aizmuguriskai iztiesāšanai ir savi, stingrāki nosacījumi, jo apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ir aizsargātas īpaši. Arī bezstrīdus piespiedu izpildīšana, ko izmanto kredītlīgumu un hipotēku gadījumos, nav spriedums, jo tur tiesa lietu pēc būtības neizskata.

Tipisks piemērs: aizdevējs ceļ prasību par parāda piedziņu, tiesas pavēste tiek nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietu, bet atbildētājs tur faktiski nedzīvo un pastu nesaņem. Tiesa taisa aizmugurisku spriedumu, un persona par to uzzina tikai tad, kad tiesu izpildītājs jau vērš piedziņu uz algu. Tieši tāpēc deklarētās dzīvesvietas aktualizēšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, oficiālās elektroniskās adreses aktivizēšana portālā Latvija.gov.lv un pasta kastītes regulāra pārbaude ir praktisks tiesību aizsardzības jautājums, nevis formalitāte.