Kas ir antiaritmisks līdzeklis?

Sirds aritmijas rodas, ja sirds rada neparastus elektriskos impulsus. Tās var izraisīt tādus simptomus kā neregulāra vai ātra sirdsdarbība, sirdsklauves, reibonis, ģībonis, elpas trūkums un sāpes krūtīs. Antiaritmiskās zāles darbojas, palēninot elektriskos impulsus, kas rodas sirdī. Tas ļauj normalizēt sirdsdarbības ritmu.

Aritmijas tiek diagnosticētas ar testu, ko sauc par elektrokardiogrammu. Šajā testā elektrodi tiek novietoti virs krūtīm un tiek izmantoti, lai noteiktu sirds radītos elektriskos impulsus. Dažādu veidu aritmiju diagnoze tiek veikta, pamatojoties uz elektriskās aktivitātes modeļa interpretāciju. Kad diagnoze ir noteikta, pacients sadarbosies ar savu ārstu, lai noteiktu vispiemērotāko antiaritmisko terapiju. Bieži vien pacients var izmēģināt divas vai trīs dažādas zāles, pirms izvēlas visefektīvāko variantu. Kamēr pacients izmēģina dažādas zāles, viņš vai viņa var valkāt Holtera monitoru — pārnēsājamu ierīci, kas reģistrē elektriskos impulsus no sirds, lai varētu novērtēt zāļu iedarbību.

Ir četras antiaritmisko līdzekļu klases. I klases līdzekļi ir nātrija kanālu blokatori un samazina nātrija jonu pāreju caur šūnu nātrija kanāliem. III klases līdzekļi ir kālija kanālu blokatori, un IV klases līdzekļi ir kalcija kanālu blokatori. Visas trīs šīs zāļu klases darbojas, mainot sirds radītos elektriskos impulsus. Katras zāles iedarbojas uz atšķirīgu jonu, tāpēc tām ir atšķirīga ietekme uz sirdi un tās var ārstēt dažāda veida aritmijas.

II klases līdzekļi ir beta blokatori, un tie darbojas atšķirīgi no jonu kanālu blokatoriem. Beta blokatori bloķē hormonu, ko sauc par kateholamīniem, iedarbību. Šie hormoni spēlē lomu stresa reakcijā un var veicināt sirds aritmijas. Beta blokatori samazina kateholamīnu spēju ietekmēt sirdsdarbības ātrumu un paaugstināt asinsspiedienu, tāpēc tie var ārstēt hipertensiju, kā arī aritmijas.

Antiaritmiskie līdzekļi var izraisīt virkni blakusparādību. Iespējamās sekas ir alerģiska reakcija, klepus, apetītes zudums, aizcietējums vai caureja, neskaidra redze, elpas trūkums, reibonis, ģībonis, sāpes krūtīs, neparasti ātra vai lēna sirdsdarbība un kāju vai pēdu pietūkums. Ikvienam, kuram rodas kāds no šiem simptomiem, pēc iespējas ātrāk jāpaziņo savam ārstam.