Kas ir apakšējais barības vada sfinkteris?

Miera stāvoklī sfinkteris ir sasprindzis. Tā nav apzināta piepūle: gludā muskulatūra šeit atrodas pastāvīgā tonusā, un cilvēks to nekādā veidā nekontrolē un nejūt.

Rīšanas laikā rīkles muskulatūras darbība palaiž peristaltikas vilni, kas virzās lejup pa barības vadu. Jau pirms viļņa pienākšanas sfinkteris atslābst, jo klejotājnerva šķiedras caur zarnu nervu sistēmu izdala slāpekļa oksīdu, kas gludo muskuli atslābina. Tikko kumoss ir izgājis cauri, tonuss atjaunojas.

Sfinkteris atslābst arī citos gadījumos, piemēram, lai izlaistu gāzi no kuņģa vai vemšanas laikā. Šīs pašas īsās, ar rīšanu nesaistītās atslābšanas epizodes ir arī biežākais atviļņa mehānisms veselam cilvēkam: nevis vārsts būtu „vājš“, bet tas uz brīdi atveras nevietā.

Barības vads kuņģī ieiet nevis taisni, bet slīpi, un starp barības vada sānu malu un kuņģa velvi veidojas ass leņķis, ko sauc par His leņķi. Kad kuņģis piepildās, tā velve spiež uz šo leņķi un vēl vairāk nospiež ieeju: vienkāršs, pašregulējošs vārsts.

Nozīme ir arī spiedienu starpībai. Krūšu dobumā spiediens ir zemāks nekā vēdera dobumā, tāpēc saturs pēc dabas tiecas virzīties uz augšu. Sfinktera zonas atrašanās tieši diafragmas līmenī šo starpību izlīdzina.

Pati barības vada gļotāda atšķirībā no kuņģa gļotādas nav veidota skābes izturēšanai. Tās aizsardzība ir daudz vienkāršāka: siekalas ar bikarbonātu un peristaltikas vilnis, kas noskalo atpakaļ nonākušo saturu. Tieši tāpēc nakts atvilnis ir kaitīgāks par dienas atvilni: guļot nav ne gravitācijas palīdzības, ne siekalu.

Ja sfinkteris pārāk bieži vai pārāk ilgi ir vaļā, kuņģa saturs regulāri nonāk barības vadā, un rodas gastroezofageālā atviļņa slimība. Tipiskas pazīmes ir grēmas, skāba vai rūgta garša mutē, sāpes aiz krūšu kaula, kas pastiprinās, noliecoties uz priekšu vai guļot, un hronisks sauss klepus vai aizsmakums no rīta.

Diafragmas atveres trūce jeb hiātu trūce nozīmē, ka kuņģa augšdaļa ir izslīdējusi uz krūšu dobuma pusi. Tādā gadījumā abi vārsta komponenti, gludais muskulis un diafragmas cilpa, vairs neatrodas vienā līmenī un nestrādā kopā, tāpēc atvilnis kļūst biežāks.

Pretējs traucējums ir ahalāzija, kurā sfinkteris nespēj atslābt, jo bojāti tā nervu pinuma neironi. Cilvēks sajūt, ka barība iestrēgst aiz krūšu kaula, un raksturīgi, ka sākumā grūtāk norīt ir šķidrumu, nevis cieto barību.

Ar šīm slimībām nodarbojas gastroenterologs, izmeklēšanā izmanto gastroskopiju un barības vada spiediena mērīšanu. Pie ārsta jādodas, ja rīšana kļūst apgrūtināta vai sāpīga, ja barība iestrēgst, ja ir neizskaidrojams svara zudums, ja parādās vemšana ar asinīm vai melni izkārnījumi, kā arī tad, ja grēmas ir biežas un ilgst nedēļām. Sāpes krūtīs, kas rodas slodzes laikā, izstaro uz roku vai žokli un pavadītas ar svīšanu vai elpas trūkumu, prasa neatliekamu palīdzību, jo tās var nākt no sirds.

Vistuvākais pāris ir augšējais barības vada sfinkteris. Tas atrodas rīkles apakšā, ir veidots no šķērssvītrotās muskulatūras un daļēji pakļaujas gribai; tieši tas neļauj gaisam iekļūt barības vadā runāšanas un elpošanas laikā. Apakšējais sfinkteris ir gludā muskulatūra un gribai nepakļaujas vispār. Vienkāršs atšķiršanas princips: augšējo var saspiest apzināti, apakšējo ne.

Otrā sajaukšana ir sfinkteris un kuņģa kardija. Kardija ir kuņģa daļa tieši ap ieeju, tātad anatomiska kuņģa apgabala nosaukums. Sfinkteris ir funkcionāla spiediena zona pirms tās. Vecākā literatūrā sfinkteri sauc arī par kardiālo sfinkteri, un no tā rodas jucekļis.

Trešā: grēmas un sirds. Vārds „kardija“ nāk no grieķu vārda, kas nozīmē sirdi, tāpēc, ka šī vieta atrodas tuvu sirdij. Ar sirdi tai nav funkcionāla sakara, bet abu tuvums arī izskaidro, kāpēc sāpes no barības vada un no sirds var izjust ļoti līdzīgi.

No tā, ka vārsts daļēji balstās uz gravitāciju un spiedienu starpību, izriet vairākas ikdienišķas lietas. Liela maltīte tieši pirms gulētiešanas palielina kuņģa tilpumu tieši tajā brīdī, kad gravitācija vairs nepalīdz. Cieši josta vai saspiedums ap vidukli paaugstina spiedienu vēdera dobumā un spiež saturu uz augšu. Arī liekais svars vēdera apvidū darbojas tieši tāpat.

Tas nav ārstēšanas padoms, bet gan mehānikas izklāsts: šie ir iemesli, kāpēc gastroenterologi vispirms pārrunā ēdienreizes laiku un gulēšanas pozu, pirms runā par zālēm. Kāpēc tieši kreisais sāns daudziem ir ērtāks, izskaidro kuņģa forma: tādā stāvoklī barības vada ieeja atrodas virs kuņģa satura līmeņa.

Vēl viena mazāk zināma detaļa: nikotīns, alkohols un daži medikamenti pazemina sfinktera tonusu. Tāpēc atviļņa simptomi dažam cilvēkam parādās nevis no konkrēta produkta, bet no apstākļu sakrišanas: vēla maltīte, alkohols un horizontāls stāvoklis kopā.