Kas ir asinszāle?

Īsā atbilde

Asinszāle (Hypericum perforatum) ir augs, ko lieto vieglas vai vidēji smagas depresijas ārstēšanai. Tas ir pieejams tablešu veidā, infūzijas veidā, šķidrā ekstrakta veidā un tinktūras veidā. Tās efektivitāte ir diskusiju jautājums, taču daudzi pētījumi, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs un Vācijā, parādīja, ka tas ir efektīvs mērenas depresijas ārstēšanā, un Vācijā tas parasti ir aizliegts ar šo stāvokli. Tomēr ir pierādīts, ka augs ir neefektīvs pret smagu depresiju un distīmiju.

Wort ir arhaisks vārds, kas nozīmē “augs”, un asinszāle ir ieguvusi savu nosaukumu no tradicionālā ražas novākšanas datuma — Jāņu dienas jeb 24. jūnija. Tam ir mazi dzelteni ziedi un perforētas lapas, ko raksturo mazi caurumi. Garšaugu audzē komerciāli, taču tas ir arī kaitēklis daudzās vietās, jo, ja to ēd pietiekamā daudzumā, tas var būt indīgs mājlopiem. Ja dzīvnieki ēd pārāk daudz, tas var izraisīt nemieru, māniju, ādas kairinājumu un bojājumus, depresiju, spontānu abortu un paaugstinātu jutību pret ūdeni un/vai gaismu. Tas var arī izstumt vēlamo veģetāciju no ekosistēmas, apsteidzot tās nišu.

Asinszālei ir sena vēsture kā ārstniecības augam, lai gan to ne vienmēr lietoja depresijas ārstēšanai. Jau pirms eiropiešu ierašanās Senajā Grieķijā un Amerikā medicīnā izmantoja dažādas Hypericum sugas. Indiāņi to lietoja lokāli kā savelkošu, antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli, kā arī iekšēji, lai izraisītu abortus. Šīs asinszāles īpašības dēļ zāle var nelabvēlīgi ietekmēt lietotāja auglību un traucēt dzimstības kontroli. Šo augu izmanto arī dažādi homeopātiskajās medicīnās.

Kopumā asinszālei ir daudz mazāka blakusparādību biežums nekā komerciālajiem antidepresantiem. Tās dokumentētās blakusparādības ir dezorientācija, reibonis, nogurums, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, sedācija un iepriekš minētās reproduktīvās blakusparādības. Garšaugs var izraisīt arī fotosensitivitāti vai gaismas jutību gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, taču šī ietekme ir reti sastopama.

Īsā atbilde

Saistītie jautājumi