Ātruma un veiklības treniņi ietver vingrojumu un vingrinājumu komplektus, ko izmanto, lai palielinātu sportista sniegumu. Gandrīz visos sporta veidos, lai sasniegtu augstu sacensību līmeni, ir ļoti svarīgi būt kustīgam un ātram, tāpēc parasti tiek izmantoti ātruma un veiklības treniņi. Veikluma palielināšana var arī palīdzēt sportistam samazināt traumu risku, ko parasti izraisa saspringti muskuļi. Ātruma un veiklības treniņu piemēri ir maršruta skrējieni, treniņi pa kāpnēm un taisni sprinti. Sportists, kurš iziet ātruma un veiklības treniņu, parasti veic īsu vingrinājumu komplektus, kurus dažreiz sauc par intervāla treniņiem, nevis ilgstošu treniņu.
Ātruma treniņš koncentrējas uz sportista taisnās līnijas ātrumu. Tādos sporta veidos kā futbols, amerikāņu futbols un regbijs, jo ātrāks ir spēlētājs, jo lielākas priekšrocības viņam ir pār pretiniekiem. Tas attiecas gan uz profesionālu, gan amatieru līmeni. Ātruma treniņus parasti izmanto kopā ar vingrinājumiem, lai palielinātu ķermeņa muskuļu galveno spēku, īpaši to, kas atrodas kājās un gurnos, jo tas ir svarīgi, lai palielinātu sportista ātrumu.
Veiklība attiecas uz to, cik ātri ķermenis var mainīt savu stāvokli vai stāju. Tas ir svarīgi sportam, jo jo lielāka ir sportista veiklība, jo ātrāk viņš vai viņa varēs mainīt virzienu. Turklāt, jo vairāk ķermenis spēj mainīt savu stāvokli, jo mazāka ir iespēja, ka sportists radīs savainojumu, pārmērīgi izstiepjoties. Lai gan ātruma un veiklības treniņi bieži tiek uzskatīti par vienu un to pašu, lai iegūtu labākos rezultātus, tiem ir jākoncentrējas atsevišķi. Tomēr viņi izmanto līdzīgus vingrinājumus un vingrinājumus.
Sportistam, kurš izmanto ātruma un veiklības treniņus, pirms jebkura vingrinājuma vai treniņa uzsākšanas jāveic iesildīšanās. Lai gan veiklības treniņiem var nebūt vajadzīga fiziska piepūle, kas saistīta ar ilgstošiem kardiovaskulāriem treniņiem, tie rada augstu ietekmes līmeni. Tas var izraisīt muskuļu ievainojumus, kas nav pietiekami elastīgi.
Ja sportists vēlas skriet ātrāk, parasti ir jāizmanto īpaši treniņi, kas palīdz palielināt ātrumu. Piemēram, maršruta autobusi ir efektīvi gan ātruma, gan izturības palielināšanai. Konusi tiek novietoti arvien lielākā attālumā – bieži vien apmēram desmit pēdu attālumā viens no otra. Sportists sprints līdz pirmajam konusam un skrien atpakaļ uz startu, tad sprints līdz otrajam konusam un atkal skrien atpakaļ un tā tālāk, līdz visi konusi ir izmantoti. Sprints augšup ir arī laba metode spēka palielināšanai.