Āzijas obligāciju fonds ir fonds, kas sastāv no Āzijas suverēnu uzņēmumu emitētām obligācijām. To izveidoja Austrumāzijas un Klusā okeāna centrālo banku vadītāju sanāksme (EMEAP), lai uzlabotu Āzijas obligāciju tirgu. Pirmā Āzijas obligāciju fonda iniciatīva (ABF1) šo obligāciju emisijai notika 2003. gadā, kam sekoja otrā iniciatīva (ABF2) 2005. gadā. Fondu pārvalda Starptautisko norēķinu banka.
Šāda veida obligāciju fonds sniedz Āzijas investoriem iespēju ieguldīt finanšu aktīvos, kas reģionā nodrošina atdeves priekšrocības. Daži no šiem ieguvumiem ietver uzlabotu EMEAP biedru finanšu stabilitāti un efektīvāku finanšu starpniecību, kurā tiek saskaņotas aizdevēju un aizņēmēju vajadzības. Obligācijas var iegādāties tieši lielie investori, vai arī tās var iegādāties privātpersonas, izmantojot ieguldījumu fondus.
Āzijas obligāciju tirgus palīdz finansēt reģiona attīstības infrastruktūru. Āzijas obligāciju tirgus paplašināšanās samazina atkarību no īstermiņa banku aizdevumiem, kas vēsturiski ir izraisījuši ekonomisku neveiksmi atsevišķās Āzijas valstīs. Tomēr pēdējā laikā Āzijas valsts obligāciju emitentiem parasti ir bijis augstāks kredītreitings nekā citiem reģioniem zemā politiskā riska un spēcīga ekonomiskā atbalsta dēļ. Rezultātā lielākajai daļai Āzijas obligāciju ir investīciju kategorijas reitings.
ABF1 tika uzsākta 2003. gada jūnijā, izmantojot sākuma naudu USD 1 miljarda ASV dolāru (USD) apmērā no 11 centrālo banku, kas veido EMEAP, apvienotajām rezervēm. Sēklas nauda tika ieguldīta astoņu EMEAP biedru emitētajās obligācijās, un obligācijas tika emitētas ASV dolāros. Pirmā Āzijas obligāciju fonda iniciatīva ļāva EMEAP dalībniekiem sadarboties, lai veidotu patērētāju uzticību un uzticēšanos organizācijai.
ABF2 notika 2005. gada pavasarī. Otrajai iniciatīvai astoņu EMEAP dalībnieku obligācijās tika ieguldīti USD 2 miljardi, bet obligācijas tika emitētas vietējās valūtas denominācijās, nevis ASV dolāros, kā tas bija ABF1. Investīcijas, kas bija daļa no otrās iniciatīvas, ietvēra deviņus Āzijas obligāciju fondus. Visi fondi bija pasīvi pārvaldīti indeksu fondi, kas kā indeksa nodrošinātāju izmantoja International Index Company. ABF2 tika uzskatīts par nepieciešamu, jo Āzijas obligāciju tirgus tajā laikā vēl bija nepietiekami attīstīts.
Āzijas obligāciju fondus izveidoja 11 centrālās bankas un monetārās iestādes Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, kas veido EMEAP grupu. Valstis, kurās ir bankas, kas ir EMEAP dalībnieces, ir Austrālija, Ķīna, Honkonga, Indonēzija, Japāna, Koreja, Malaizija, Jaunzēlande, Filipīnas, Singapūra un Taizeme. Reģionālā organizācija ļāva bankām sadarboties, lai nodrošinātu naudas resursus Āzijas obligāciju fonda iniciatīvu finansēšanai.