Kas ir deguna starpsienas skrimslis?
Īsā atbilde
Deguna starpsienas skrimslis jeb četrstūra skrimslis (cartilago septi nasi) ir plāna, izturīga un nedaudz lokana skrimšļa plātne deguna vidū, kas veido deguna starpsienas priekšējo daļu un sadala deguna dobumu divās pusēs. Tas vienlaikus notur deguna muguriņas un deguna gala formu un nosaka, cik brīvi gaiss plūst katrā nāsī.
Deguna starpsiena (septum nasi) nav viengabalaina plātne. Tās priekšējo un apakšējo daļu veido tieši četrstūra skrimslis, augšējo aizmugurējo daļu veido sietkaula perpendikulārā plātne (lamina perpendicularis ossis ethmoidalis), bet apakšējo aizmugurējo daļu lemesis (vomer). Apakšā starpsiena balstās uz augšžokļa kaula un aukslēju kaula šķautnes. Skrimslis pieder pie hialīnā skrimšļa, no abām pusēm to cieši sedz skrimšļa plēve jeb perihondrijs (perichondrium), bet virs tās guļ deguna gļotāda ar skropstiņepitēliju.
Uz sāniem no starpsienas skrimšļa atzarojas deguna sānu skrimšļi (cartilagines nasi laterales), kas ar to augšdaļā ir gandrīz saauguši vienā veselumā. Vieta, kur sānu skrimšļa brīvā mala satiekas ar starpsienu, ir deguna iekšējais vārsts, un tā ir šaurākā vieta visā elpceļā. Tieši tāpēc neliela nobīde šajā līmenī elpošanu traucē vairāk nekā daudz izteiktāks izliekums tālāk aizmugurē. Deguna galu un nāšu malu formu veido lielie spārnu skrimšļi (cartilagines alares majores), kas ar starpsienu ir saistīti daudz brīvāk, un tieši to biezuma un liekuma atšķirības padara katru degunu atšķirīgu.
Funkcionāli starpsiena ir gan balsts, gan gaisa plūsmas sadalītājs. Ieelpotais gaiss plūst pa šaurām spraugām starp starpsienu un deguna gliemežnīcām (conchae nasales), un šajā ceļā tas paspēj sasilt, piesātināties ar ūdens tvaikiem un atstāt uz gļotādas lielāko daļu putekļu daļiņu, pirms nokļūst balsenē un elpvadā. Ja starpsiena ir izliekta, plūsma šaurajā pusē kļūst strauja un virpuļojoša, gļotāda izžūst un kairinās, bet plašākajā pusē laika gaitā kompensatoriski uzbriest gliemežnīca. Rezultātā aizlikts var justies deguns abās pusēs, nevis tikai šaurākajā.
Viena skrimšļa īpašība izskaidro lielu daļu no klīnikas: skrimslī nav asinsvadu, un tas barojas ar difūziju no perihondrija. Ja pēc sitiena pa degunu starp skrimsli un perihondriju ieplūst asinis un izveidojas starpsienas hematoma, skrimslis paliek bez barošanas un dažu dienu laikā var sākt atmirt. Sekas ir gan pastāvīgi traucēta elpošana, gan deguna muguriņas iekrišana, ko sauc par seglveida degunu. Tāpēc pēc deguna traumas, kad viena vai abas nāsis ir pilnībā aizlikušās un pār starpsienu jūtams izspīlējums, degunu vajadzētu apskatīt ārstam tuvākajās dienās, nevis nogaidīt nedēļām.
Kas ar starpsienu notiek visbiežāk
Biežākā starpsienas īpatnība ir tās izliekums jeb deviācija. Tā rodas divējādi: vai nu sejas skeleta augšanas gaitā, kad kaulainais rāmis un skrimslis aug nevienmērīgi un skrimslim vienkārši pietrūkst vietas, vai arī pēc traumas, tostarp pēc dzemdībām un bērnības sitieniem, ko neviens vairs neatceras. Raksturīgās pazīmes ir noturīgi aizlikts deguns, biežāk vienā pusē, krākšana un mutes elpošana miegā, sausums rīklē no rīta, atkārtoti deguna blakusdobumu iekaisumi un biežas asiņošanas no deguna priekšdaļas.
Ar deguna starpsienu nodarbojas otorinolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts, kurš degunu apskata ar endoskopu un vērtē ne tikai skrimšļa stāvokli, bet arī gļotādu un gliemežnīcas. Pie ārsta jādodas, ja deguns ir aizlikts pastāvīgi vairāk nekā dažas nedēļas, ja asiņošana atkārtojas bieži vai to grūti apturēt, ja pēc traumas mainījusies deguna forma vai elpošana, kā arī tad, ja miegā vērojamas elpošanas pauzes. Šis raksts skaidro uzbūvi un mehānismus, nevis aizstāj izmeklēšanu.
Ar ko starpsienas izliekumu sajauc
Visbiežāk to sajauc ar deguna gliemežnīcu uzbriedumu. Atšķirība ir jūtama: izliekta starpsiena ir ciets, nemainīgs šķērslis, tāpēc apgrūtinājums turas dienu no dienas vienā un tajā pašā pusē, savukārt uzbriedusi gļotāda ir mainīga un uz aukstumu, slodzi, alergēniem vai ķermeņa stāvokli reaģē dažādi. Alerģisks iesnu iekaisums parasti skar abas puses vienlaikus un nāk kopā ar niezi, šķaudīšanu un dzidriem izdalījumiem, bet deguna polipi rada pakāpenisku aizlikumu abās pusēs kopā ar ožas pavājināšanos.
Otra bieža jaukšana ir pašā starpsienā: cilvēki pieņem, ka izliekums vienmēr ir „skrimslī“. Aizmugurējo daļu veido kauls, un kaulainu izliekumu ar pirkstiem vai no ārpuses nav iespējams sataustīt. Tas, ko var aptaustīt caur nāsi, ir tikai skrimšļainā priekšdaļa.
Deguna cikls, ko maz kurš zina
Vesels deguns elpo nevienmērīgi arī tad, ja starpsiena ir taisna. Gļotādas asinsvadi abās pusēs uzbriest pārmaiņus, tā ka vienā pusē plūsma ir brīva, otrā apgrūtināta, un pēc kāda laika puses mainās vietām. Šo parādību sauc par deguna ciklu, un cilvēks to parasti nemana, jo kopējā pretestība saglabājas līdzīga. Ja starpsiena ir izliekta, cikls kļūst pamanāms: kad uzbriest gļotāda jau tā šaurajā pusē, deguns pēkšņi aizliekas pavisam.
No tā izriet arī izplatīts pārpratums. Gandrīz katram cilvēkam starpsiena ir vismaz nedaudz izliekta, un pati atrade rentgena vai endoskopijas aprakstā nenozīmē, ka kaut kas jālabo. Nozīme ir tikai tam, vai izliekums rada sūdzības un vai tieši tas ir to cēlonis.