Kas ir gonions?
Īsā atbilde
Gonions ir mērījumu punkts, nevis atsevišķa ķermeņa daļa: tas ir apakšžokļa leņķa vistālāk uz āru, uz leju un atpakaļ izvirzītais punkts, tur, kur apakšžokļa zara aizmugurējā mala pāriet kaula ķermeņa apakšējā malā. Gonions ir divi, pa vienam katrā pusē, un tos izmanto ortodontijā, sejas ķirurģijā un antropoloģijā, lai mērījumi būtu salīdzināmi.
Apakšžoklis (mandibula) sastāv no pakavveida ķermeņa, kurā ieaugti zobi, un diviem vertikāliem zariem. Vietu, kur zars un ķermenis satiekas, sauc par apakšžokļa leņķi (angulus mandibulae), un tā ir tā izliektā kaula šķautne, ko var sataustīt zem auss ļipiņas. Gonions ir šīs šķautnes virsotne.
Tāpēc, runājot par gonionu, precīzi sakot, runa ir par atskaites punktu. Anatomiskais veidojums ir leņķis, bet gonions ir tā vieta uz leņķa, par kuru divi dažādi mērītāji var vienoties. Tieši tāda ir kraniometrisko punktu jēga: lai mērījums, ko veic viens ārsts Rīgā un otrs citur, nozīmētu vienu un to pašu.
Šis kaula punkts ir iesprausts starp diviem košļājamiem muskuļiem. No ārpuses pie tā piestiprinās košļājamais muskulis (m. masseter), no iekšpuses mediālais spārnveida muskulis (m. pterygoideus medialis). Kauls šajā vietā ir raupjš tieši šo piestiprinājumu dēļ, un abi muskuļi to it kā satver no abām pusēm.
Ko ar gonionu mēra
Attālumu starp abiem gonioniem sauc par bigoniālo platumu, un tas ir viens no galvenajiem sejas apakšdaļas platuma rādītājiem. Tieši šis izmērs nosaka, vai seja no priekšas izskatās šaura vai kvadrātveidīga.
Sānu galvaskausa uzņēmumā mēra arī goniālo leņķi, proti, leņķi starp apakšžokļa apakšējo malu un zara aizmugurējo malu. Ortodontijā to izmanto, lai novērtētu sejas augšanas virzienu: izteikti atvērts leņķis un slēgts leņķis parasti saistīti ar atšķirīgiem sejas tipiem un atšķirīgu ārstēšanas plānu.
Leņķa lielums nav nemainīgs visu mūžu. Zīdainim tas ir plats, pieauguša cilvēka vecumā kļūst asāks, un gados vecākiem cilvēkiem, kuri zaudējuši zobus, atkal atveras, jo bezzobu kauls pakāpeniski atrofējas. Konkrēti grādi dažādiem cilvēkiem un dažādās mērīšanas metodikās atšķiras, tāpēc vienu universālu skaitli te minēt nav pareizi.
Kāpēc tas svarīgs praksē
Apakšžokļa leņķa rajons ir viena no biežāk lūstošajām apakšžokļa vietām, jo kauls tur ir samērā plāns, tur mainās virziens un turklāt tieši šajā apvidū bieži atrodas neizšķīlies gudrības zobs, kas kaulu papildus vājina.
Košļājamā muskuļa palielināšanās, kas rodas, piemēram, ilgstoši saspiežot un griežot zobus, padara sejas apakšdaļu platāku tieši šajā punktā. To bieži pamana pats cilvēks, sakot, ka seja kļuvusi „kvadrātaināka“, un tas ir arī iemesls, kāpēc estētiskajā medicīnā tieši šis muskulis tiek atslābināts, lai sejas apakšdaļu sašaurinātu.
Pie ārsta jādodas, ja pēc sejas traumas zobi vairs nesakļaujas kā agrāk, ja mutes atvēršana ir ierobežota vai sāpīga, ja apakšlūpa un zods kļūst nejutīgi vai ja pie apakšžokļa leņķa parādās pietūkums, kas nepāriet. Ar šiem jautājumiem strādā mutes, sejas un žokļu ķirurgs, sākotnēji vērsieties pie zobārsta vai ģimenes ārsta. Pastāvīgu zobu griešanu naktī ir vērts apspriest ar zobārstu.
Ar ko gonionu sajauc
Pirmā sajaukšana ir starp punktu un apgabalu. Gonions ir punkts; apakšžokļa leņķis ir kaula daļa. Sakot „sāp gonions“, runā par leņķa rajonu, un tas nav precīzi.
Otrā sajaukšana ir ar citiem sejas mērījumu punktiem. Gnations un mentons atrodas zoda apakšā viduslīnijā, pogonions ir zoda vistālāk uz priekšu izvirzītais punkts, kondilions atrodas locītavas galviņā. Tie visi ir apakšžokļa punkti, bet tikai gonions atrodas leņķī un ir pārī.
Trešā sajaukšana ir ar žokļa locītavu. Sāpes „pie auss“ visbiežāk nāk no deniņu un apakšžokļa locītavas, kas atrodas tieši auss priekšā, nevis no leņķa, kas atrodas zemāk un vairāk uz aizmuguri. Atšķirt tās palīdz vienkārša pārbaude: locītavas sāpes mainās, atverot un aizverot muti, bet leņķa rajona sāpes biežāk saistītas ar košļājamā muskuļa saspringumu un uz spiedienu reaģē visā muskuļa laukumā.
No kurienes nosaukums un kāpēc tas noder
Vārds nāk no grieķu valodas, kur gonia nozīmē leņķi. Tā pati sakne ir tādos vārdos kā daudzstūris, diagonāle un trigonometrija. Nosaukums tātad tieši apraksta to, kur punkts atrodas, un to ir viegli atcerēties: gonions ir leņķa punkts.
Vērtīgākais, ko no šī jēdziena paņemt līdzi, ir pati domāšanas metode. Sejas mērījumos nav iespējams salīdzināt „žokli“ ar „žokli“: ir jāvienojas par konkrētiem punktiem uz kaula, kurus var atrast atkārtoti, arī pēc gadiem un arī uz cita cilvēka galvaskausa. Tieši tāpēc ortodonts spēj pateikt, vai bērna seja aug gaidītajā virzienā, salīdzinot divas uzņemšanas ar vairāku gadu starplaiku.
Tas pats izskaidro, kāpēc gonions ir nozīmīgs tiesu medicīnā un antropoloģijā. Attālums starp abiem gonioniem ir viens no mērījumiem, ko izmanto, raksturojot galvaskausa uzbūvi, kad citas pazīmes vairs nav pieejamas.