Halitofobija ir medicīnisks termins, ko lieto, lai aprakstītu maldinošas bailes, ka cilvēkam ir slikta elpa, ko sauc arī par halitozi. Daudzos gadījumos draugi un ģimene neko nevar darīt, lai pārliecinātu skarto personu, ka tā nav taisnība. Iespējamie halitofobijas simptomi ir bailes no izelpas, depresija un sociālā izolācija. Šo stāvokli var izraisīt psiholoģiska trauma, obsesīvi kompulsīvi traucējumi vai hipohondrija, lai gan tiešo cēloni ne vienmēr var noteikt. Halitofobijas ārstēšanā var izmantot elpu atsvaidzinošus produktus, recepšu medikamentus vai psiholoģisko terapiju.
Lielākā daļa medicīnas speciālistu uzskata halitofobiju par garīgu traucējumu, jo pacientu parasti nevar pārliecināt, ka nav sliktas elpas. Persona ar šo stāvokli var uzmācīgi tīrīt zobus vairākas reizes dienā vai pastāvīgi košļāt gumiju vai lietot elpas piparmētru, lai maskētu iedomāto mutes smaku. Depresija un sociālā izolācija ir izplatīta parādība, un tās parasti ir saistītas ar neracionālām bailēm no noraidījuma, ja kāds piekļūst pietiekami tuvu, lai sajustu cilvēka ar šo traucējumu elpu.
Halitofobijas attīstībai ir vairāki iespējamie cēloņi, taču tiešais cēlonis var būt tik dziļi iesakņojies psihē, ka tas nekad netiek klīniski diagnosticēts. Daudzos gadījumos pacientu ir emocionāli traumējuši komentāri vai ķircināšana par sliktu elpu. Tas bieži notiek bērnībā, un noraidījuma vai izsmiekla sajūta paliek cilvēkam līdz pieauguša cilvēka vecumam. Papildu halitofobijas cēloņi var būt tādi traucējumi kā hipohondrija vai obsesīvi kompulsīvi traucējumi. Psiholoģiskās slimības, kas var izraisīt maldus, piemēram, šizofrēnija vai bipolāri traucējumi, arī var veicināt halitofobijas attīstību.
Halitofobijas ārstēšana var būt nedaudz sarežģīta, un var paiet daudz laika, lai atrastu metodi vai metožu kombināciju, kas darbojas individuāli. Vieglos gadījumos var palīdzēt elpas piparmētras, gumija un citi elpas atsvaidzinātāji, taču šie pasākumi neattiecas uz šī stāvokļa psiholoģisko elementu. Zobārsts var diagnosticēt un ārstēt jebkuru zobu stāvokli, kas var veicināt sliktu elpu, tostarp mutes dobuma infekcijas vai zobu samazinājumu. Dažu no šīm problēmām var būt nepieciešami recepšu medikamenti.
Psiholoģisko novērtējumu var ieteikt tiem, kuriem ir smagi simptomi, kas saistīti ar bailēm no aizskarošas elpas. Terapija var palīdzēt pacientam tikt galā ar jebkādām neracionālām bailēm vai maldiem un var palīdzēt pacientam mainīt priekšstatus par iepriekšējiem traumatiskiem notikumiem. Psihiatrs var diagnosticēt un ārstēt visus pamatā esošos maldus traucējumus.