Intelekta palielināšana (IA) ir apzināta cilvēka intelekta uzlabošana, izmantojot dažus tehnoloģiskus līdzekļus, piemēram, eigēniku, gēnu terapiju, smadzeņu un datora saskarnes, nootropikas (viedās zāles), neiroinženieriju vai citus līdzekļus, kas vēl nav izgudroti. Reizēm šis termins tiek lietots, lai apzīmētu ārējos palīglīdzekļus, piemēram, pildspalvu un papīru vai internetu, bet biežāk tas attiecas uz pastāvīgām smadzeņu modifikācijām, kas uzlabo cilvēka intelektu. Intelekta palielināšana parasti tiek uzskatīta par futūristisku tehnoloģiju, kas vēl neeksistē, bet varētu būt tuvāko desmitgažu laikā.
Termins “izlūkošanas palielināšana” bieži tiek lietots aizvietojot ar “izlūkošanas pastiprināšanu”, un abi tiek saīsināti kā IA. Šīs cilvēka uzlabošanas formas kontrastē ar AI jeb mākslīgo intelektu, kur intelekts tiktu ražots pilnībā sintētiskā formā. Daži domātāji ir ierosinājuši, ka cilvēku IA vienmēr būs progresīvāka nekā AI, jo jebkura noteikta līmeņa AI var tikt piemērota cilvēkiem, lai uzlabotu viņu spējas. Citi domātāji ir apgalvojuši, ka AI tehnoloģijas ne vienmēr uzlabos cilvēka intelektu un ka AI patiešām varētu progresēt ātrāk nekā cilvēka intelekta palielināšana.
Inteliģences palielināšanu var uzskatīt vairākos dažādos kontekstos: kā sarežģīts tehnoloģisks mērķis, kā humanitārs mērķis, kā dabisks nākamais solis cilvēka evolūcijā, kā morāls un ētisks jautājums, kas jāapsver, kā risks cilvēces nākotnei vai kā pastāvīgs sociāli tehno fenomens. Ir pierādījumi, ka vidējais cilvēka intelekts pēdējā gadsimta laikā ir lēnām palielinājies, ko sauc par Flinna efektu. Šis efekts nesen ir izlīdzinājies, un, lai gan tā avots nav zināms, dažādi zinātnieki par iemeslu uzskata labāku uzturu un kognitīvo stimulāciju.
Patiesam IA būtu nepieciešams kaut kādā veidā pārveidot cilvēka smadzenes vai cieši savienot tās ar datoriem. Šķiet maz ticams, ka ar narkotikām vien pietiktu, lai būtiski uzlabotu cilvēka intelektu, lai gan daži futūristi uzskata, ka tas varētu būt iespējams. Lai gan nav panākts progress, kas faktiski uzlabo cilvēka intelektu, ir panākts progress attiecībā uz pamatā esošajām tehnoloģijām, kuras, sasniedzot sliekšņa punktu, var tikt izmantotas, lai mēģinātu palielināt izlūkdatus. Tas ietver smadzeņu un datoru saskarni, kas tika izmantota, lai palīdzētu pacientiem pārvietot protezētas ekstremitātes, un gēnu terapiju, kas kļūst dzīvotspējīgāka, jo samazinās gēnu sekvencēšanas izmaksas un palielinās mūsu izpratne par iespējamām blakusparādībām.
Inteliģences palielināšana ir ētiski sarežģīta joma, kas saistīta ar jautājumu par cilvēka uzlabošanu kopumā. Vai cilvēkiem būtu jāļauj izstrādāt tehnoloģijas, kuras viņi var izmantot, lai būtiski uzlabotu sevi? Daži futūristi, kas sevi dēvē par transhumānistiem, iestājas par labu šim viedoklim. Viens piemērs varētu būt Niks Bostroms, Oksfordas universitātes filozofs, kurš ir rakstījis rakstus par labu cilvēka uzlabošanai. Citi, saukti par biokonservatīvajiem, ir pret šo ideju, nosaucot to par pārāk bīstamu vai morāli netaisnīgu. Viens piemērs varētu būt vides aizstāvis Bils Makkibens, grāmatas Pietiekami: Staying Human in an Engineered Age autors.