Kukurūzas kastrolis ir tradicionāls mājās gatavots kastrolis, ko bieži uzskata par komfortablu ēdienu. Ir divi atšķirīgi kukurūzas kastroļu veidi; viens ir pagatavots no kukurūzas un saldā krējuma, kas cepts smalkmaizīšu mīklā, bet otrs ir izgatavots no bekona, krējuma siera un vairākām citām sastāvdaļām. Viena lieta, kas ir kopīga abiem kastroļu veidiem, ir tā, ka tos ir viegli pagatavot, parasti ir nepieciešami iepriekš sagatavoti maisījumi un konservēta kukurūza, lai gan svaigas sastāvdaļas var viegli aizstāt. Iegūtais kukurūzas kastrolis parasti ir salds un irdens, taču tam ir maizes tekstūra izmantotā smalkmaizīšu maisījuma dēļ. Sacepumu var pasniegt ar zaļo dārzeņu sāniem, salātiem vai pie gaļas.
Gan vienkāršajos, gan sarežģītajos kukurūzas kastroļu veidos izmanto kādu pulverveida smalkmaizīšu maisījumu. To bieži var viegli iegādāties lielveikalā, bet pārmaiņus to var ātri pagatavot, sajaucot miltus, cepamo pulveri, cukuru, sāli un dažreiz arī nedaudz kukurūzas miltu. Maisījums receptē ir svarīgs, jo tas absorbē lieko šķidrumu, ko izdala kukurūza, un darbojas kā saistviela visām sastāvdaļām.
Tradicionālajam vienkāršajam kukurūzas kastrolim bļodā sajauc vienādos daudzumos veselas dzeltenās kukurūzas un krējuma kukurūzas. Kukurūzai pievieno nedaudz skābā krējuma, kā arī mīksta sviesta kociņu. Pēc tam smalkmaizītes vai kukurūzas maizes maisījumu iemasē maisījumā kopā ar olām un ūdeni vai pienu, ja nepieciešams. Pēc tam visu mīklu lej ietaukotā cepešpannā un cep cepeškrāsnī, līdz tā ir gatava.
Sarežģītāks kukurūzas kastrolis tiek pagatavots līdzīgā veidā, taču tajā tiek izmantotas dažas atšķirīgas sastāvdaļas. Lai iegūtu garšu, maisījumam pievieno bekonu, sīpolu un kubiņos sagrieztu papriku. Izmanto tikai veselu kukurūzu, un skābo krējumu var aizstāt ar krējuma siera kubiņiem. Savienojot ar smalkmaizītes vai kukurūzas maizes maisījumu, gatavajam kukurūzas kastrolim dažkārt var būt kūkas konsistence, atšķirībā no mazāk cietā vienkāršajā kastrolī.
Abos gadījumos kukurūzas kastroli var cept kādu laiku un pēc tam izņemt no cepeškrāsns, pirms tas ir pilnībā gatavs, lai virsū varētu uzkaisīt siera kārtu. Šim nolūkam vispopulārākais ir Čedaras siers, lai gan dažās receptēs tiek izmantots arī šķidrs siers, Monterejas siers vai mocarella. Ja pēdējās 10 līdz 15 gatavošanas minūtes sieram ļauj cept virs kastroļa, tad virsū izveidosies brūna siera garoziņa, kas ēdienam piešķirs garšu.