Shoestring kartupeļi ir kartupeļi, kas ir sagriezti žuljēnā un apcepti, lai tie būtu kraukšķīgi. Tos parasti ēd kā uzkodas, līdzīgi kā kartupeļu čipsus, lai gan tos var pasniegt arī kā frī kartupeļus. Tos dažreiz sauc arī par kartupeļu nūjiņām atkarībā no pasaules reģiona, kurā tie ir sastopami. Daudzos tirgos tos pārvadā uzkodu ejās, un tos var pagatavot arī mājās, izmantojot fritieri.
Nosaukums ir atsauce uz to ārkārtīgi šauro platumu, kas patiešām ir līdzīgs kurpju auklai, taču garums var būt diezgan atšķirīgs. Tā kā kartupeļi ir ļoti plāni, tie vārīšanas laikā apcep līdz galam, atšķirībā no frī kartupeļiem, kuriem parasti ir maigāka centrālā daļa. Rezultātā tie labi saglabāsies, ja tos pareizi apstrādās.
Pēc cepšanas kartupeļiem ļaus pilnībā nožūt, ja tos kā uzkodu ēdīs aukstus. Kad tie ir iepakoti pārdošanai, tie bieži tiek ievietoti hermētiski noslēgtās kārbās vai folijas maisiņos. Pēc atvēršanas tie ir ātri jāapēd, pretējā gadījumā tie sāks novecot. Tajos mēdz būt diezgan daudz tauku, jo tie ir fritēti un bieži vien ir arī stipri sālīti. Parasti neliela porcija satur lielu kaloriju skaitu, padarot to par pārtiku, kas jāēd ar mēru.
Daži ražotāji izgatavo variantus uz kartupeļiem ar citiem dārzeņiem, piemēram, burkāniem un jamsiem. Citos gadījumos variēšanai tiek izmantoti daudzkrāsaini kartupeļi, un tiem ir plašāks garšu klāsts, kas dažiem patērētājiem šķiet patīkams. Neskatoties uz sastāvdaļu daudzveidību, šajos variantos ir vienlīdz daudz tauku, un tie parasti būtiski neatšķiras no tradicionālajiem produktiem uzturvērtības ziņā.
Daži restorāni piedāvā arī šāda stila kartupeļus, parasti kā alternatīvu frī kartupeļiem. Šajā gadījumā tie parasti tiek pasniegti karsti, un tie var būt nedaudz mazāk kraukšķīgi nekā atdzesētie un iepakotie varianti. Tos var pagatavot arī mājās, lai gan jāizmanto liela fritieris, jo tas ļaus kartupeļiem, gatavojoties, izklīst. Kartupeļus parasti sagriež uz mandolīnas, lai nodrošinātu, ka griezumi ir vienmērīgi un precīzi, lai tie būtu pilnībā pagatavoti līdz kraukšķīgam.