TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir naudas plūsmas pārskats?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata daļa, kas parāda, cik daudz naudas uzņēmumā pārskata periodā ienāca un aizgāja un kādās darbības jomās tas notika. Atšķirībā no peļņas vai zaudējumu aprēķina tas atspoguļo tikai reālas naudas kustības, nevis uzkrātos ieņēmumus un izmaksas.

Pārskatu veido trīs daļas. Pamatdarbības naudas plūsma rāda naudu, ko rada uzņēmuma ikdienas darbs: klientu maksājumi, samaksa piegādātājiem, algas un nodokļi. Ieguldīšanas darbības daļā atspoguļo pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un pārdošanu. Finansēšanas darbības daļā iekļauj aizņēmumu saņemšanu un atmaksu, kapitāla palielināšanu un dividenžu izmaksu.

Aprēķinu var sagatavot divējādi. Tiešajā metodē uzskaita faktiskos naudas ieņēmumus un maksājumus pa grupām, un rezultāts ir viegli lasāms. Netiešajā metodē sāk ar peļņu vai zaudējumiem un koriģē to ar posteņiem, kas naudu nekustina, piemēram, nolietojumu un uzkrājumiem, kā arī ar krājumu, debitoru un kreditoru atlikumu izmaiņām. Abas metodes noved pie vienāda naudas atlikuma izmaiņu rezultāta.

Praktiskā vērtība atklājas tieši tad, kad rezultāti atšķiras. Uzņēmums var uzrādīt peļņu, bet nespēt samaksāt algas, ja ievērojama daļa apgrozījuma ir iestrēgusi neapmaksātos rēķinos vai krājumos. Iespējama arī pretēja situācija: uzņēmums cieš zaudējumus, tomēr naudas kontā ir daudz, jo saņemts liels avanss vai pārdots nekustamais īpašums. Tāpēc bankas, ieguldītāji un vadība skatās uz abiem pārskatiem kopā. Jautājums, uz kuru atbild peļņas aprēķins, ir „vai uzņēmums pelna“, bet jautājums, uz kuru atbild naudas plūsma, ir „vai uzņēmums spēj samaksāt“, un šīs atbildes var būt pretējas vairākus periodus pēc kārtas.

Latvijā naudas plūsmas pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa vidējām un lielām sabiedrībām, savukārt mikrosabiedrības un mazās sabiedrības to parasti nesagatavo, ja likums neparedz citādi. Neatkarīgi no pienākuma to iesniegt, naudas plūsmas prognoze ir viens no noderīgākajiem vadības rīkiem, jo tieši naudas trūkums, nevis zaudējumi, visbiežāk noved pie maksātnespējas.

Vienkāršu prognozi var uzbūvēt pat izklājlapā, un secība ir šāda. Vispirms ieraksta sākuma naudas atlikumu. Tad pa nedēļām vai mēnešiem saliek plānotos klientu maksājumus, ņemot vērā reālos, nevis līgumā ierakstītos maksāšanas termiņus. Pēc tam pievieno fiksētos maksājumus: algas, nodokļus, īri, kredīta maksājumus. Tālāk atzīmē neregulāros lielos maksājumus, piemēram, apdrošināšanu vai iekārtu iegādi. Visbeidzot aprēķina atlikumu katra perioda beigās un atzīmē, kurā brīdī tas kļūst kritiski mazs. Tieši šis brīdis ir signāls sarunai ar banku vai klientu, un to labāk uzsākt vairākas nedēļas iepriekš. Prognozi atjauno katru nedēļu, jo vecāka par mēnesi tā vairs neko nepasaka.

Kā lasīt pārskatu

Vispirms ir vērts paraudzīties, vai pamatdarbība rada pozitīvu naudas plūsmu: ilgstoši negatīvs rezultāts nozīmē, ka uzņēmums dzīvo uz aizņēmumu vai īpašnieku ieguldījumu rēķina. Ieguldīšanas daļas negatīvs rezultāts pats par sevi ir normāls, ja uzņēmums attīstās.

Svarīgi ir arī salīdzināt vairākus periodus, jo viena gada dati var būt izkropļoti ar vienreizēju darījumu. Ja finansēšanas daļā gadu no gada palielinās aizņēmumi, bet pamatdarbība naudu nerada, tā ir nopietnāka pazīme nekā viens zaudējumu gads.

Biežākās kļūdas

Tipiska kļūda ir jaukt apgrozījumu ar naudas ieplūdi un uzskatīt izrakstīto rēķinu par saņemtu naudu. Tikpat bieži tiek aizmirsts, ka aizņēmuma pamatsummas atmaksa neparādās peļņas aprēķinā, taču naudu patērē. Arī pievienotās vērtības nodoklis mēdz pārsteigt, jo tas jāsamaksā neatkarīgi no tā, vai klients rēķinu jau ir apmaksājis.

Sagatavojot prognozi, ieteicams atsevišķi modelēt pesimistisko variantu ar ilgākiem klientu maksāšanas termiņiem. Ja uzņēmumam ir daži lieli klienti, ir vērts aprēķināt, kas notiks, ja viens no tiem samaksās ar mēneša nokavējumu.

Kad prognoze rāda iztrūkumu, rīcības iespējas ir ierobežotas un visas prasa laiku: vienoties ar klientu par ātrāku samaksu vai priekšapmaksu, vienoties ar piegādātāju par termiņa pagarinājumu, izmantot kredītlīniju vai faktoringu, atlikt ieguldījumus. Tieši tāpēc prognozi veido vismaz trīs mēnešus uz priekšu, nevis nedēļu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Bizness un ekonomika Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti