Neaizstājamās aminoskābes ir aminoskābes, ko organisms ražo. Aminoskābes savienojas viena ar otru, veidojot garas olbaltumvielu ķēdes. Katra cilvēka ķermeņa šūna ir atkarīga no šīm olbaltumvielu ķēdēm, lai izdzīvotu. Pavisam organismā tiek sintezētas 12 neaizvietojamās aminoskābes: alanīns, arginīns, asparagīns, asparagīnskābe, cisteīns, glutamīnskābe, glutamīns, glicīns, histidīns, prolīns, serīns un tirozīns.
Katrai no šīm neaizvietojamajām aminoskābēm ir gan ieguvumi, gan blakusparādības organismam. Alanīns izvada toksīnus no organisma pārmērīgas fiziskās slodzes laikā. Tomēr pārāk daudz alanīna var izraisīt hronisku izsīkumu. Šī aminoskābe ir atrodama arī zivīs, olās un gaļā.
Arginīns ir ļoti svarīgs šūnu dalīšanai, imūnsistēmas darbībai, brūču dziedēšanai un hormonu atbrīvošanai. Tas arī palīdz aktivizēt augšanas hormonu smadzenēs un palīdz uzturēt augstu spermatozoīdu skaitu. Tas ir atrodams arī riekstos, brūnajos rīsos, rozīnēs un šokolādē.
Asparagīns palīdz aminoskābju pārveidošanā un uztur nervu sistēmas līdzsvaru. Tas ir atrodams mājputnu gaļā, olās un citos piena produktos. Asparagīnskābe palielina izturību, sintezē glikozi un izvada no organisma amonjaku un toksīnus. Zemāks asparagīnskābes līmenis organismā var izraisīt smadzeņu bojājumus un problēmas ar nervu sistēmu un aknām.
Cisteīns palīdz uzturēt veselīgus nagus, ādu un matus. Šī aminoskābe ir atrodama arī brokoļos, auzās, dīgļos un ķiploku sīpolos. Glutamīnskābe uztur spēcīgu atmiņu, garīgās funkcijas un mazina spēku izsīkumu. Šī skābe ir atrodama arī piena produktos, mājputnu gaļā un gaļā.
Glutamīns palīdz smadzenēm saglabāt veselību un veicina dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un ribonukleīnskābes (RNS) veidošanos. Glicīns veido nukleīnskābes un palīdz organismam veidot olbaltumvielas. Abi ir atrodami pupiņās, zivīs un piena produktos.
Histidīns ir viena no neaizstājamajām aminoskābēm, kas nepieciešama mazuļu augšanai un attīstībai; tas atbrīvo histamīnus, lai cīnītos pret alerģiskām reakcijām, un sintezē sarkanās un baltās asins šūnas. Prolīns ir vitāli svarīgs kolagēnam un uztur veselas locītavas, cīpslas un sirds muskuļus. Abi ir atrodami rīsos, zivīs un gaļā.
Serīns veido muskuļus, un tam ir svarīga loma DNS un RNS sintēzē un proteīnā. Tas arī aizsargā imūnsistēmu, ražojot antivielas, kad uzbrūk svešas vielas. Parasti tas ir atrodams kviešu lipeklī un zemesriekstos.
Tirozīns palīdz vairogdziedzerim ražot tiroksīna hormonu. Tiroksīna hormons ir efektīvs tauku sadedzināšanā un regulē gan vielmaiņas ātrumu, gan augšanas ātrumu. Tas ir atrodams avokado, mandelēs un banānos.