Vārdu nozīmei ir divas daļas. Vārda apzīmējums ir faktiska definīcija, ko var atrast vārdnīcā. No otras puses, konotācija ir definīcija, kā arī visas emocionālās un kultūras asociācijas, kas tai ir saistītas. Negatīvā konotācija ir valodas termins konotācijai, kurai ir nepatīkama vai slikta pieskaņa.
Vārdam ar negatīvu pieskaņu ir emocionāla bagāža. Kā liecina iepriekšējais teikums, vārda konotācija var mainīties atkarībā no tā konteksta vai tā, kā tas tiek lietots teikumā. Vārdiem “emocionāls” un “bagāža” ne vienmēr ir negatīva nozīme atsevišķi, bet kopā tiem ir negatīva nozīme. Piemēram, ja tiek teikts, ka kādam ir emocionāla bagāža, cilvēki var domāt, ka viņš vai viņa ir nestabils, vai viņam vajadzētu meklēt padomu.
Sociāli cilvēki piekrīt, ka daudziem vārdiem ir pozitīva vai negatīva nozīme. Bez šīs vienošanās par valodu cilvēki nevarētu ļoti labi sazināties. Piemēram, vairums cilvēku piekritīs, ka vārdam “taupīgs” ir pozitīva asociācija ar ideju par praktisku cilvēku, kurš netērē naudu lieki. No otras puses, vārdam “lēts” ir negatīva pieskaņa, un tas bieži tiek uzskatīts par apvainojumu. Tomēr, piemēram, taupīgs, lēts raksturo arī cilvēku, kurš netērē naudu grezni, bet parasti tas asociējas ar skopu, skopu cilvēku.
Negatīvā konotācija var būt atkarīga arī no individuālās uztveres. Vārdam “čūska” daudziem cilvēkiem ir negatīva nozīme, jo bailes no čūskām ir izplatītas. Jau vārda čūska pieminēšana dažiem cilvēkiem liek nodrebēt; tomēr tas ir apburošs vārds herpetologam — zoologam, kurš specializējas čūsku izpētē. Individuālā vārda uztvere var kļūt vēl precīzāka atkarībā no personas pieredzes un psiholoģiskā sastāva. Ja cilvēks zaudē mūža uzkrājumus finanšu konsultanta ēnainu ieguldījumu dēļ, jēdzienam “finanšu konsultants” var būt negatīva pieskaņa šai personai.
Rakstniekiem, kuri bieži darbojas, veidojot asociācijas starp vārdiem un attēliem, ir ļoti rūpīgi jāuzrauga konotācija un tās ietekme. Literatūra un dzejoļi ir rakstīti, lai izraisītu emocijas. Rakstnieka koncentrēšanās uz vārdiem un to kontekstu dzejolī vai romānā palīdz viņam vai viņai izteikt gan idejas, gan emocijas. Piemēram, dzejnieks varētu rakstīt: “Vāveres ķildojas kokos”. Vārda “ķildnieks” negatīvā konotācija palīdz radīt priekšstatu par to, cik trokšņainas un trakulīgas var būt vāveres.