Kas ir nodarbinātības joma?

Nodarbinātības jomai ir diezgan plaša definīcija. Parasti, ja darbība tiek veikta parastā darba gaitā, tiek uzskatīts, ka tā ietilpst darba vai nodarbinātības jomā. Ja personu uz kādu darbību liek viņa darba devējs, arī šī darbība ir uzskatāma par darba ietvaros, pat ja tas nav parasts darba pienākums.

Neatkarīgi no tā, vai darbība tika veikta nodarbinātības ietvaros, var būt svarīgi vairākos juridiskos kontekstos. Tas ir svarīgi, nosakot darba ņēmēja tiesības saņemt darba ņēmēja kompensācijas pabalstus, ja viņš vai viņa gūst traumas darbā. Tas ir svarīgi arī, nosakot, vai darba devējs ir atbildīgs par darbinieku pieļautajiem deliktiem (civilnoziedzībām).

Darba ņēmēja kompensācija nodrošina darbiniekiem tiesisko aizsardzību pret traumām, kas gūtas darbā. Darbiniekam, kurš guvis miesas bojājumus, pildot darba funkciju, ir tiesības atgūties saskaņā ar darba ņēmēju kompensācijas likumiem bez tiesas prāvas. Šī atgūšana var izpausties kā zaudētas algas, medicīniskie rēķini un pat nelikumīgi nāves gadījumi, kad ievainojums izraisa nāvi.

Darba ņēmēja kompensācijas statūti katrā valstī nosaka, ka darbiniekam ir jārīkojas sava darba ietvaros, lai atgūtu darba ņēmēja kompensācijas aizsardzību. Tas nozīmē, ka, ja darbinieks ir bijis prom no darba, bet pildot darba devēja pilnvaras vai pildot parastās darba funkcijas, viņš var atgūt darba ņēmēja kompensāciju. Tas, vai trauma ir notikusi darba ietvaros, ir fakta jautājums.

Nosakot deliktu atbildību, varētu būt svarīgi arī tas, vai darbība ietilpst darba jomā. Darbinieki, veicot parastos darba pienākumus, tiek uzskatīti par sava darba devēja aģentiem. Tādējādi saskaņā ar aģentūru tiesību aktiem un jo īpaši doktrīnu par atbildīgo priekšnieku darba devējs būs atbildīgs par darbinieka darbībām, un cietusī persona var iesūdzēt uzņēmumu tiesā.

Ja darbinieks atrodas darbā, bet nedarbojas sava darba ietvaros, darba devējs var tikt atbrīvots no deliktu atbildības, un darbinieks var nespēt saņemt darbinieka kompensācijas pabalstus, ja viņam ir nodarīts kaitējums. Darbošanās ārpus darba jomas var ietvert tādas darbības kā apzināta korporatīvās politikas pārkāpšana. Citreiz var būt mazāk skaidrs, vai persona ir darbojusies darba ietvaros, un lēmumu pieņems tiesnesis vai žūrija.