Kas ir pašvaldību obligācijas?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 8. septembrī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Pašvaldību obligācijas ir parāda vērtspapīri, ko emitē pašvaldība, lai aizņemtos naudu ilgtermiņa projektiem, un kuru atmaksu nodrošina pašvaldības ieņēmumi.

Loģika ir tāda pati kā uzņēmuma obligācijām: ieguldītājs aizdod naudu, saņem procentu maksājumus un termiņa beigās atgūst pamatsummu. Atšķiras aizņēmējs un tas, no kā rodas atmaksas avots. Pašvaldībai ienākumi ir salīdzinoši paredzami, jo tos veido nodokļu ieņēmumi, valsts budžeta transferti un maksas pakalpojumi, taču tā nevar vienkārši palielināt savus ieņēmumus pēc vajadzības, jo nodokļu likmes nosaka valsts, nevis pašvaldība.

Pašvaldības aizņemas galvenokārt infrastruktūrai, kuras kalpošanas laiks ir gadu desmiti: skolām, ūdenssaimniecībai, ceļiem, siltumapgādei. Aizņemšanās ļauj izmaksas sadalīt laikā, nevis segt tās no viena gada budžeta, un tas ir arī taisnīgāk pret nodokļu maksātājiem, jo objektu lietos arī tie, kas maksās vēlāk. Otra tipiska aizņemšanās situācija ir Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējums un priekšfinansējums.

Riska vērtējumā svarīgs ir tas, no kā tiek maksāts. Vienā gadījumā atmaksu sedz emitenta vispārējie ieņēmumi, citā gadījumā tikai konkrēta projekta radītie ieņēmumi, piemēram, maksa par pakalpojumu vai nomas maksa. Otrais variants ieguldītājam parasti ir riskantāks, jo, ja projekts nedarbojas, kā plānots, nav uz ko atkāpties. Tieši šī atšķirība ārvalstu literatūrā veido divas dažādas obligāciju kategorijas, un tās nav savstarpēji aizstājamas, pat ja emitents ir viens un tas pats.

Latvijā šis tirgus praksē izskatās citādi nekā mācību grāmatās. Pašvaldību aizņemšanās ir stingri regulēta ar likumu par budžetu un finanšu vadību un ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kas nosaka kopējo aizņēmumu limitu, atļaujas izsniedz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome, un aizņēmumi parasti tiek ņemti Valsts kasē, nevis emitējot obligācijas brīvā tirgū. Tāpēc ārvalstu avotos aprakstītajam pašvaldību obligāciju tirgum Latvijas kontekstā nav tieša analoga, un privātam ieguldītājam šādi vērtspapīri ikdienā nav pieejami.

Kas Latvijā ir pieejams to vietā

Privātam ieguldītājam Latvijā biežāk pieejami ir valsts emitētie vērtspapīri un uzņēmumu obligācijas. Valsts kase piedāvā krājobligācijas, kuras var iegādāties tiešsaistē bez starpnieka un kuras ir domātas tieši privātpersonām, kā arī regulāri rīko valsts parāda vērtspapīru izsoles, kurās piedalās finanšu iestādes. Uzņēmumu obligācijas, tostarp Latvijas un Baltijas emitentu, tiek kotētas biržā Nasdaq Riga, un tās parasti pērk ar bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību.

Pirms pirkšanas ir vērts saprast, kā vērtspapīrs tiks turēts un cik maksā tā turēšana. Darījuma komisija, vērtspapīru konta apkalpošanas maksa un minimālais darījuma apjoms var apēst ievērojamu daļu no ienesīguma, ja summa ir neliela. Procentu ienākumam un peļņai no pārdošanas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumam no kapitāla, un aktuālo kārtību skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Ar ko to jauc

Pašvaldības obligācijas mēdz jaukt ar valsts obligācijām, taču emitents un risks nav viens un tas pats: valsts galvojums pašvaldības saistībām neiestājas automātiski, un tas ir jāpārbauda konkrētā emisijas dokumentā. Otra sajaukšana ir ar pašvaldības kapitālsabiedrību, piemēram, siltumapgādes vai ūdenssaimniecības uzņēmuma, obligācijām: tas ir atsevišķs juridiskais subjekts ar savu bilanci, un pašvaldība par tā saistībām atbild tikai tad, ja ir devusi galvojumu. Trešā ir pieņēmums, ka ārvalstīs aprakstītie nodokļu atvieglojumi pašvaldību obligāciju turētājiem pastāv arī Latvijā, jo nodokļu režīmu nosaka Latvijas normatīvie akti.

Uz ko skatīties pirms pirkšanas

Termiņš, kupona likme, atmaksas avots, nodrošinājums un emitenta kredītreitings ir lietas, kas nosaka, vai ienesīgums atbilst riskam. Augstāka likme gandrīz vienmēr nozīmē augstāku risku, nevis izdevīgāku darījumu, un tas ir vienkāršākais veids, kā pārbaudīt piedāvājumu, kas izklausās pārāk labi. Skatieties arī uz likviditāti: ja vērtspapīram nav reāla otrreizējā tirgus, vienīgā izeja ir nogaidīt līdz termiņa beigām.

Obligācijas cena otrreizējā tirgū mainās pretēji procentu likmēm. Ja tirgus likmes aug, jau izlaistas obligācijas ar zemāku kuponu kļūst mazāk pievilcīgas un to cena krīt, un otrādi. Tiem, kas plāno turēt vērtspapīru līdz termiņa beigām, cenas svārstības ir mazāk svarīgas, bet tiem, kas var būt spiesti pārdot agrāk, tās var nozīmēt zaudējumus. Obligācija nav noguldījums, uz to neattiecas noguldījumu garantiju sistēma, un, ja summa ir nozīmīga, lēmumu ir vērts pārrunāt ar licencētu konsultantu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti