Ražas mēness, kas pazīstams arī kā dziedošais mēness vai aļņu zvana mēness, ir pilnmēness nosaukums tieši pirms rudens ekvinokcijas, aptuveni no 22. līdz 23. septembrim ziemeļu puslodē un ap 21. martu dienvidu puslodē. Pirmais pilnmēness tūlīt pēc rudens ekvinokcijas ir pazīstams kā Mednieku mēness. Patiesībā visiem pilnmēnešiem ir vārdi. Piemēram, pilnmēness maijā ir zināms kā Zaķa mēness, un pilnmēness novembrī ir sniega mēness.
Ražas mēness ir nosaukts tāpēc, ka tradicionāli tas palīdzēja lauksaimniekiem naktī strādāt pie labības. Tā telpiskā atrašanās vieta attiecībā pret Zemi nozīmē, ka Mēness katru vakaru pieaug par 50 minūtēm vēlāk, izņemot Harvest Moon laiku, kad Mēness uzlec tikai 30 minūtes vēlāk. Tas nozīmē, ka mēness gaisma spīd ilgāk, tādējādi palīdzot lauksaimniekiem, kuri pēc saulrieta joprojām strādā pie labības. Citas kultūras ražas mēnesi uzskatīja par pēdējo pilnmēnesi pirms rudens sākuma, un tāpēc tas kļuva par laika zīmi, kad bija jānovāc visa labība.
Lai gan Harvest Moon šķiet lielāks nekā citi pavadoņi, tas ir tikai tāpēc, ka Harvest Moon atrodas zemāk debesīs, kas skatītājam rada iespaidu, ka tas ir lielāks. Tas ir radījis virkni mītu un tradīciju. Piemēram, Velsā cilvēki uzkāpj Snoudenas kalnu grēdas virsotnē, lai gaidītu Harvest Moon uzlēkšanu. Kāpiens tiek veikts naktī, vadoties tikai pēc mēness gaismas. Svinības un sveču svētki tiek veikti augšpusē.
Daudzas kultūras septembrī svin Harvest Moon svētkus, īpaši Āzijā, kur tie ir likumīgi svētki. Harvest Moon festivālā tiek svinēta vasaras raža, izmantojot vairākas tradīcijas, piemēram, ēdot “mēness kūkas” un iededzot laternas. Ielās tiek rīkotas grandiozas parādes, un cilvēki visur pulcējas nakts svētkos. Ražas mēness festivāls ārpus Āzijas dažkārt tiek dēvēts par “ķīniešu Pateicības dienu”, jo svinībās tiek likts uzsvars uz pateicību par plaukstošu labības gadu.