Kas ir samazinātā masa?

Tā kā divi objekti griežas viens ap otru, tiem ir spēks, ko var aprēķināt ar sera Īzaka Ņūtona otro mehānikas likumu, kas aprēķina spēkus starp objektiem, pamatojoties uz to masu un attālumu. Ņūtons (1642-1727) bija matemātiķis, ķīmiķis un fiziķis, kurš formulēja daudzus jēdzienus par planētu kustību un gravitāciju. Viņa otrais likums apraksta spēkus, kas rodas starp diviem objektiem, bet pieņem, ka objekti ir nekustīgi. Samazinātā masā tiek ņemts vērā katrs objekts un to attālums viens no otra, dodot vērtību, ko var izmantot Ņūtona vienādojumā un citos gravitācijas un paātrinājuma aprēķinos.

Zemei un Mēnesim ir ļoti dažādi izmēri, un varētu pieņemt, ka Zeme ir abu ķermeņu rotācijas centrs. Tas nav gluži taisnība, jo Mēness ietekmē rotācijas punktu, ko sauc par rotācijas centru, tā attāluma no Zemes un masas dēļ. Izmantojot Zemes centru, aprēķinos tiktu radītas kļūdas, ja tas netiktu koriģēts atbilstoši Mēness masai.

Samazināto masu aprēķina no abu objektu masas, kas reizināta kopā, pēc tam dalīta ar abu objektu masu summu. Pēc tam rezultātu var izmantot, lai aprēķinātu spēka un gravitācijas efektus, it kā punktā, ko sauc par rotācijas centru, būtu viena masa. Piemērs tam ir divu bumbiņu savienošana ar virvi, kur bumbiņām ir atšķirīgs svars. Mēģinājums griezt bumbiņas, turot virvi vidū, būtu neveiksmīgs. Eksperimentētājam būtu jātur virve tuvāk smagākai bumbiņai, kas ir abu bumbiņu griešanās centrs.

Samazinātās masas aprēķinus var izmantot arī mazām atomu daļiņām. Kad elektroni griežas ap atoma kodolu, tie rada masas un rotācijas centru citos punktos, nevis kodola centrā. Risinot samazināto masu, tiek radītas vērtības, kuras pēc tam var izmantot citiem molekulārajiem spēkiem.